..kakjene, ragatka... a, var palaist, lai traapa...

Nu jā, tad jau neķītram pretējs ir ķītrs

Gan gants, gan špetns latviešiem savulaik bijuši pietiekami bieži lietoti -- ikdienišķi, "normāli" -- vārdi: skat. veco labo Mīlenbaha-Endzelīna kopkrājumu. Nu pārpalikuši gandrīz vai tikai pretmeti vien.

jocīgi dažreiz, ka mēs visiem vārdiem nezinām to labo nozīmi, bet tikai negatīvo ; zinām kas ir nešpetns, bet špetns ?
Laba kaķene tajos laikos bija labs ierocis ... un vajadzēja zināmu meistarību, lai iemācītos trāpīt mērķī .

.a man shkjiet, ka shpetns lietoja tikai kaa negatiivu... ..cik atceros...

švunka- inerces spēks;... laubrete- paplāte;...

sure, ka ķītrs!

šodien vēl iedomāju vienu vārdu, ko lieto sarunu valodā-brandža(par rakstību neņemos apgalvot)-tātad slikta kompānija, banda. koroč, ne pārāk labu cilvēku sakopojums

..a, mums te baigi feinā brandža nolasījusies:)))) pārāk labu cilvēku sakopojums:)

nu protams, ka tie, kas ir tajā brandžā- tie ir labi sev un savējiem... a tie, kuri atstumti- tiem kremt...

ir, ir brandža ( branža), bet man nav tikai negatīvs skatījums ... tā var būt brigāde, kura dara vienu darbu, vai cilvēku kopa ar vienādām interesēm ... atradu ! tas no franču valodas -branche( nozare)

Pareizi, pareizi, ir tāda lieta Un tas pats branche franču valodā nozīmē arī zars

Tad jau laikam-šancēt arī ir no franču valodas, Junona ?

šancēt - strādāt, darboties;... šanse- iespēja ;...

Šanse ir no franču valodas, šancēt gan laikam nebūs, jo strādāt, arī viņu žargonā, ir savādāk.

šķindeļi- vienāda izmēra jumta dēlīši ;... šiberēt- dejot šļūkājot ( fokstrots) ;... šnupis- iesnas;... grādglāze, grādīzers - termometrs ;...

Pletiizers- gludeklis
Plaatiizeris- lieliibnieks.

V žopu~nepatikšanas(senā paruna psrs ciltī:P)

zabigalovka-ķipa Vējiņš:)

Joberis- jaaklis, meitu gjeegjeris.