Biku offtopiks.
Speciāli e-Betijai/kurmjkāvei.
Par kurmjiem. Gadus pārdesmit atpakaļ trīs mēreni ieņēmuši puiši skaistā vasaras pēcpusdienā savā dačā cepa šašliku baudīja alu utt utjpr. Šašliks bij labs, alus gards, turklāt ne viens ne otrs netrūka ...
Dārziņa īpašnieks, skatoties uz kurmju izrakņāto laukumu, sāka pārējiem žēloties, ka ar kurmjiem nevar tikt nu nekādā galā. Arī nabaga pāris ābelītēm saknes apgraužot. Atbaidīšanas līdzekļi atbaidot visu ko, tikai ne kurmjus. ApāC.
Šīs globālās problēmas iztirzāšana noveda pie rīcības plāna - tam jādara gals, tūlīt un tagad.
Arī praktiskai izpildei risinājums tika atrasts - varot tak kurmju alās salaist no autogēna (metināmais
acetilēna-skābekļa aparāts) gāzi un tad piesvilināt ... kurmjiem būšot kirdik ...
Domāts-darīts ... aparāts no kaimiņa sagādāts, gals iebakstīts kurmju rakumos kkur dārza vidū, krāns vaļā ... lai drusku izplatās .. par to ir atkal jāiedzer ...
Pēc brītiņa cienījamā publika attopas, ka nu jau laikam būs gana ... krānu ciet, jāšķiļ klāt ...
(gods godam jāatzīst, ka puišiem prāta pietika nelīst pašiem tur klāt ar špicku) ...
...
BUUUUUMMMM!!!
...
..
Dārzs ne ta uzarts, ne ta mežacūkas riestu kartupeļu laukā rīkojušas ...
Tik abas glābt mēģinātās ābelītes ... viena gar zemi ar saknēm gaisā, otra tādā kā balerīnas pozā ...
Tik par kurmju likteni vien šajā stāstā vēsture klusē ...
...
Tā paiet pasaules godība