Teksta autoram pl. 11: 50 ir reāls naids pret Ukrainu un visu, kas ar to saistīts. Nez kāpēc?
Vēl viena "Pati izdomāja, pati noticēja, pati apvainojās". Trešo reizi jau rakstu, ka Ukraina man ir VIENALDZĪGA, bet ļaužu pasistība gan nē, - ar to vismaz var garīgo sev pauzlabot.
Ja par vārdiem, tad agrāk kārtība bija tāda. Bija svētie ar dažādiem vārdiem, kuri kļuva par aizgādņiem un aizstāvjiem tiem bērniem, kuriem vecāki lika viņu vārdus. Teiksim Tenis latviešiem bija cūku un cūkkopju kurators, attiecīgi, ja ģimene ar to nodarbojās, tad kādam no bērniem to ielika. Lika divus vārdus, lai aizstāvji ir divi ... Nu, tad es gribētu iztēlē sev uzburt tādu svēto "Peremogu", svēto "Pjaķiļetku" vai svēto "Mudīti", teiksim. Nez, kā tādi bērnam varētu dzīvē palīdzēt?
Dīvainie vārdi, par kuriem laikam Versija rakstīja, ir Latgalē, bet tie ir KATOĻU, nevis latgaliešu vārdi. Ir stāsts par paziņu, pie kuras slimnīcā pēc meitas dzimšanas ieradies vīrs (laikam - pārliecināts katolis) ar katoļu kalendāru, un viņas jau tā neordinārais esot bijis visnormālākais visā grāmatā.
Jā, vēl visādu praviešu līdzgaitnieku vārdus un imperatoru vārdus lika laikam.
4
4