Par kūpināšanu runājot, savulaik jaunībā nedaudz palīdzēju pie muižu un piļu restaurēšanas.
Ir tādi manteļskursteņi senās muižās. Domāju, ja būs pietiekoši naudas, nākošajā mājā, kuru būvēšu, tādu iekārtošu. Skurstenis pēc formas ir kā pudele, drusku zemāk par kakliņu ir lūka, pa kuru var nokāpt telpā (2 reiz 2 līdz 3 reiz 3 metri) skursteņa iekšienē, kur iemūrēti stieņi, uz kuriem uz āķiem uzkarina veselus kautķermeņa gabalus. Kurinot lejā krāsni (tikai ar pareizo malku, protams), dūmi visu laiku plūst caur šo telpu un nekas speciāli kūpināšanai jādara nav, attiecīgi arī kukaiņi visādi skursteņos visai ātri aiziet bojā. Vienīgais, kas jādara, - kā giross - ik pa laikam jānogriež gatavais no virspuses nost, lai dūmi tiek dziļākajam slānim klāt.

Murmi, tā tu drīs atgriezīsies alā un pēcāk uzkāpsi kokā. 

domājams, ka tas bija tikai kūpināšanas finišs
kūpinātava izskatījas ka liela čuguna muca

Murmi, tā tu drīs atgriezīsies alā un pēcāk uzkāpsi kokā.

Reālijas piespiež.
Jebkura sabiedriski politiskā iekārta iziet 3 stadijas. Stadiju, kad tā ir progresīva, kad notiek tās vienmērīga attīstība un stadiju, kad tā kļūst regresīva un progresu un attīstību sāk kavēt. Bija laiki, kad verdzības iekārta un feodālisms bija progresīvi, salīdzinot ar agrāko. Tad lūk, kapitālisms, kurā mēs šobrīd dzīvojam, atrodas trešajā stadijā.
Kas par to liecina?
Progress, tas nozīmē iespēju radīt vērtības ātrāk, lielākos daudzumos un lētāk. Varat smieties par lētajiem poļu sieriem, cik lien, bet diemžēl tā tas ir.
Ja Dāvids Sešārs būcenī blakus tipogrāfijai eksperimentēja ar papīra ražošanas lietām, lai rise 10 FR vietā izmaksātu 3 FR, tad 19. gs. sākumā, tas tik tiešām bija progresīvi. Tagad būt progresīvam izmaksā aizvien dārgāk un dārgāk.
Kas notiek šoodien? Nu, pirmais, kas duras acīs, bez šaubām, ir elektroenerģijas cenas, bet tas ir tikai viena maaaaza, maza daļa no visa, kas liecina, ka atrodamies stagnatīvā pasaulē. Ir tehnoloģijas, lai, piemēram, saražotu autoriepas, kuras parastam mietpilsonim ar viņa braukšanas paradumiem kalpotu kādus 50 (!!!) gadus. Kāpēc neražo? ... Jo koncerniem tas nav izdevīgi. Man ir palaimējies kā nozarē iesaistītajam savulaik iegādāties Vileda spaini ar sietu grīdas uzkopšanai, kādu īsi pēc tam arī pārstāja ražot. Kalpo ikdienā (mājās) jau 15 gadus un nekas neliecina par drīzu nāvi. Ja pērc sadzīves tehniku, veikalos pat pārdevēji reizēm pasaka, cik nokalpos, jo zina, cik ir "ielikts" no ražotāja.
Tādos apstākļos nekas cits neatliek, kā vien "atgriezties alā" un "uzkāpt kokā". Un ar savu malkas katlu, iepretī smalkiem siltumsūkņiem un citām progresa sekām, es arī esmu smagi vinnētājos.

Kādu laiku atpakaļ tu braukāji ar žiguli, kur stūri bija jāgriež ar spēku, zvanīji draugam no telefona aparāta par divām kapeikām, no telefona būdiņas, kas atradās kādus divus kvartālus no tavām mājām, un stāvēji garā rindā pēc tualetes papīra, vai nu izmantoju avīzi.

Ar žiguli, domāju, šodien LV braukt būtu lētāk, nekā ar jaunajām auto. Es nebrīnos, ka tie parādās uz Rīgas ielām.

ar tualetes papīra ražošanu jau esot problēmas, jo tas ir ļoti energoietilpīgi
to es lasīju mūsu presē
pirms kāda mēneša

Retro ir priekš zīmulēšanās, Zviedrijā daudziem ir kāds sens amerikāņu auto brīvdienu izbraukumiem.

Kad Latvijā notiek retro/antīko auto pasākumi, daudz zviedru piedalās.

Rīgā pa ielu braukā žigulis ar slēpēm un koferi uz jumta bagažnieka.
Labvakar. Visi laikam jau guļ.
Ja ņemam vērā čakru krāsas tad sarkanām ir jābūt biksiņām . Lai papildinātu pamatnes čakras krāsu. Visur citur apģērbā nav obligāti.

svētdiena
mostamies
labrīt
kafija+salds

Labrīt nu jau dažas dienas rīts bez kafijas..tejiņa..kumelītes, liepziedi
kafija vēlāk ap 11tiem 12 tiem..

šodien vārdadienu svin Rodrigo, Rauls un ... Svanhilda... Svanhilda... nēnujā...
dienas jautājums: kurš personvārds šķiet nejēdzīgākais tev?
man sievietes -ītes. Skaidrīte, Sarmīte, Modrīte, Edīte, Jautrīte, utt
piedošan, ja te ir kāda no tām
vīriešiem nez kāpēc Modris, Juris un tie, kas beidzas ar "o":Hugo, Ivo, utt

Kārlis..
un pazīstu tanti ar vārdu Vizbulīte..tas tā dīvaini:D

Maigonis... vēē
Labrīt!

Pazīstu vienu alkoholiķi Skaidrīti.

Mēs savlaik iesmējām, ka forši būtu dvīņi Unigunde un Eglons... Unigundiņ, Egloniņ..uū... bērnī... Egloniņ, Unigundiņ, kur palikuši.Tas gan vēl bij tais laikos, kad sīkie vēl bariņos ārā spēlējās, tad daža mamma pilnā balsī pa visu apkārtni noaurojās😃🤣

Hugo vārdu savlaik nenopietnu padarīja Mirdza Ramane.

Manējā kalendārā Svanhilde nav.Ā, un vārds Indris arī tāds nu... tāpat Ardis.Bet gan jau, ja kalendārā ir, tad daudziem tīkami.

Līdz ar lielāku seriālu izvēli un attiecīgi vecāku redzesloka paplašināšanu bērniem Latvijā sāk dot aizvien neparastākus vārdus, piemēram, Žikivators, Ampadists, Galaktions vai Gonorata, turklāt izrādās, ka vecāki saviem bērniem vārdu vēlas nomainīt jau uzreiz pēc atgriešanās no dzemdību nama.

mums ir Vitālīte, Zentiņa, Zidrīte, Žanīte, Agrītis, divas Lavīzītes, Latvītes, Brīvītes, Gaismītes un Trautiņas, trīs Vairītes, Spārītes, Saulstarītes, četras Zīlītes, Smaidītes, Ārītes un tikpat daudz Vilnīšu, piecas Zvaigznītes, deviņas Steidzītes un Bitītes.

Latvijā reģistrētas arī trīs Šarlotes Lotes un četras Ritas Vitas,

Adverts (1), Entonī (1), Fricis Krustiņš (1), Itālijs (1), Latis Miķelis (1), Timotē Tjoma (1), Žikivators (1), Atoms (2), Atstars (2), Batja (2), Bonaventūra (2), Gonoreta (2), Laimstars (2), Avtonoms (3), Emerantina (3), Iluminata (3), Kajetons (4), Līgotnis (4), Ostins (5), Tamirlans (5), Honorata (5), Fortunata (5), Gatiņš (5), Galaktions (6), Turaids (6), Skolastika (8), Fausta (8), Ihtiandrs (10), Stalins (10), Zigeta (10), Agota (10), Jautris (11), Tamerlans (11), Hortenzija (13), Tofiks (13), Mistridija (14), Sholastika (16), Laimutis (17), Staļina (24), Gonorata (26).

Nu, vēl jau pasistajiem ir jaunas iespējas pēc 2014. gada - Volodimirs, Zeļenskis, Ukraine, Harkiva, Mariupole, Peremoga, Arestovičs, Antiputins, Nekrievs, utt. :)