Mja, pārlasīju tekstus, kuru cēlonis acīmredzami ir tas, ka vienai daļai proletariāta (ar to šeit apzīmēju dvēseles stāvokli) svilst, ja kādam ir dzīvē vairāk paveicies. No anekdotēm līdz bagātam ārzemju vecim ... kas gan netiek piesaukts, lai apklusinātu savu satraukto ego sirdsklauves! Jūs nomierinieties un pieņemiet vienkāršu patiesību. Starta pozīcijas šajā netaisnīgajā dzīvē vienam cilvēkam, salīdzinot ar citu, mēdz būt smagi atšķirīgas. Esmu jaunībā neilgu laiku nostrādājis pie Krištopana uzņēmumā, redzējis daudz no iekšienes. Varu teikt, ka tas, ka viņš ir vai bija miljonārs, bet es nē, ir likumsakarīgi, jo viņam jau deviņdesmitajos bija tādi sakari gan Latvijā, gan Krievijā, gan Vācijā, gan citur, par kādiem es vēl šodien tikai sapņoju. Tur nekļūt bagātam būtu bijusi noziedzīga nolaidība. Un man neskauž, jo es apzinos, ka, kamēr mans tēvs bija knapi Rīgā ienācis un centās noturēties bez sakariem, strādājot vienkāršu šofera darbu un man neko īpaši daudz iemācīt nespējot, jo vide viņam pašam bija jauna, Viļa tēvs viņam jau varēja "ielikt" smadzenēs to, ko mans tēvs tā arī pat neuzzināja. Vilis ir tikai piemērs. Viens. Tā vietā, lai domātu, kādas starta pozīcijas es spēšu dot saviem bērniem/mazbērniem un vai viņu iespējas būs labākas par manām tajā pašā vecumā, un, ja tās būs labākas par manām, vai tas būs MANS (nevis valsts vai citu) nopelns, liela daļa ļaužu šai lietā īsti neko nedara, bet skauž, skauž un skauž.
Un vēl viens pretējs piemērs.
Bija man reiz šoferis ... Puisis no Kurzemes.Tagad laikam pa Zviedriju kursē. Tēvs un māte, viņam vēl bērnam esot, vnk nodzērās, ar māsu vienu lielu daļu bērnības pavadīja bērnu namā. Tagad ir ģimene, 2 bērni, nedzer, cik zinu. Nu, vai iedzer reizēm. Ir tieksme izrādīties, un arī ģimene dzīvo LV, bet viņš strādā ārzemēs, BET, lai arī viņa dzīvesveids un problēmas mani neskar (neesmu saskāries, noiets etaps vai nepiedzīvots manā dzimtā), tad tomēr jāatzīst, ka tikai ar to, ka viņš pats nav nodzēries pēc tādas bērnības, ir ģimene un nav kāds marginālis kļuvis, pelna, iespējams, lielāku cieņu nekā es, uzņēmējs būdams, ar to, cik viņš ir paveicis, sevi veidojot par to, kas viņš šobrīd ir no nesalīdzināmi sliktākas starta pozīcijas, nekā bija man.
Atgriežoties pie Krištopana, viņa sieva Aija ... it kā nekāda baisā skaistule, tomēr simpātiska un vienmēr bija kopta un arī tagad, skatoties bildes i-netā varu teikt, ka pat savos 62 gados izskatās labi, jo ... viņa var to atļauties. Un es ne mirkli nešaubītos, ja man kāds tagad teiktu, ka viņas dzīvē viss tas pats, kas šeit tiek nosaukts par "Erotikas pasakām". Un kurš, lūdzu, var droši apgalvot, ka Erotikas gadījums nav līdzīgs? Ja sieva kā Krištopane, piemēram, kopā ar vīru ir palīdzējusi celt un realizēt plānus, tas ir izdevies, līdzekļi būt jaunai un iekārojamai ir, viss ir nodots bērniem, viņu atbildībā, KĀPĒC cilvēks tagad nevarētu veltīt laiku TIKAI SEV?
3
0