Nezinu, vai precīzākais apzīmējums šai sajūtai ir kauns, bet patiešām savā dzimtajā, mīļajā mātes valodā nevēlos (nespēju, negribu, kaunos) ne izrunāt, ne uzrakstīt ne šo, ne tam līdzīgus vārdus - rupjus cilvēka ķermeņa daļu vai divu cilvēku intīmu darbību apzīmējumus un tml. Piektdieni, saki man lūdzu, kurā brīdī šie senie latviešu vārdi kļuva par rupjiem ķermeņa daļu apzīmējumiem? Vai Tu domā, ka senie latvieši zināja vārdus "dzimumloceklis" un "penis", vai "vagīna"?

Sauca katru savā, īsti latviskā vārdā, bet tad kāds "izcils" valodnieks, kurš droši vien darbu apvienošanas kārtībā bija arī mācītājs, izdomāja, ka tas ir šausmīgi rupji, un noteikti kādu laiku neviens šīs ārkārtīgi "riebīgās" cilvēka ķermeņa daļas nesauca nekā, kamēr atrada tos vārdus, ko lieto mūsdienās.

Kaut gan patiesībā jau lai katrs sauc kā grib, man tikai drusku uz smiekliņu velk, kad nopietni vīrieši, par kādu visnotaļ Tevi uzskatu, šitā ākstās