Merkur, Latvijā ir vairākas dzimtas ar tās pašas cilmes uzvārdu -- Šakalis, bet Šakaļu bērniem un tos uz zoba velkošajiem klasesbiedriem, ko nozīmē viņu uzvārds, divas latviešu valodas un literatūras učenes paskaidrot nemācēja, -- ja mācētu, būtu bijusas skolotājas.

Mariin, nav jau teikts, ka uzvārds Šakalis nāk no lietuviešu valodas. Varbūt arī to pašu nozīmē, tāpat kā - Lauva, Lapsa, Lācis.

Olivia, teorētiski Tev taisnība, -- praktisku apstiprinājumu Tavai teorijai nav gadījies manīt, bet -- iespēja, tātad, pastāv...

iespējams ka šakālis ir īstens Latviešu vārds, bet ir runa par niansi - šakalinis (skaliņš )
Un vēl par leišu valodas īpatnībām . Divas slavenas pingpongistes māte ar uzvārdu Balaišiene, meita - Balaišite ... kāda šausmīga diskriminācija !!! Pat 70 gadu vecumā var redzēt, ka nav bijusi precēta ...

Merkur, un šakalinis leišiem nav deminutīvs no šakalis?

nu, leišiem ūķis zolīda saimniecība. skat. kolūķis. bieži no citām valodām ar irōnisku nozīmi pārņem vārdus.

Mariin! Tas šakalis un šakalinis nav vienas cilmes, to varu droši apgalvot, jo uzzināju no pirmavota, ne pastarpināti . Bet tās līdz’ibas jau reizēm ir dīvainas... piem. ožoļukas latviešiem izklausās kaut kas pēc āža, bet lietuviešiem tas ir ozolītis.

Olivia, es nevaru iedomāties, kas tas par vārdu, ko Tu saklausīji kā pežanē. Iespējams, ka tie ir divi vārdi "peu géné", ko varētu tulkot "maz uztrauc", jo dažreiz ir tā, ka, neredzot uzrakstītu vārdu, sevišķi dziesmā var saklausīt kaut ko citu, man pašai tā ir gadījies :) Tikko Lietuvā manā viesnīcas numuriņā bija uzraksts lietuviešu valodā, ka par smēķēšanu istabā "bauda" ir 15 eiro. Tātad leišiem "bauda" ir sods :))

Vai die, un tas senais stāsts par lietuviešu riteņbraucēju Pimpi, kuru uzmundrināt uz Rīgas velotreku bija atbraukuši arī daži lietuviešu fani un tribīnēs bļāva "Pimpi! Pimpi!" un letiņi skatījās un smējās :) Šito man viens leitis stāstīja, protams, zinot, ko mūsu valodā tas vārds nozīmē, bet viņiem tas nenozīmējot neko, vienkārši uzvārds.

šis senais stāsts ir dzirdēts nedaudz savādākā redakcijā (un arīdzan stāstītājs dievojās, ka bijis tieši tā): sacensību organizatori megafonā (matjugaļņikā) sauc dalībniekus, tostarp arī "master sporta SSSR Virginijus (vai Vladas - nav svarīgi) /neērta pauze/ ... Pampis!"
Uz ko pats riteņbraucējs skaļi un dusmīgi iebilst: "moja famiļija ņe Pampis, moja famiļija - P... "

Piektdieni, es nedievojos, ka tā ir taisnība, jo klāt tur nebiju :))) Lai nu kā arī būtu, fakts paliek fakts, ka ir bijis riteņbraucējs ar uzvārdu Pimpis :))) (Vai Tu, Piektdieni, kaunies to vārdiņu uzrakstīt???)

vispār sēžu bēdīgs, ka nav nekā prātīga, ko par starpvalodu jocīgumiem pastāstīt...
Senāk diezgan bieži nācās apmeklēt kaimiņu zemes (starptautiski sētnieku semināri, sacensības un tādā garā), tamdēļ biju katram gadījumam iemācījies vienu frāzi, lai atkautos: "aš nesaprantu, aš latvis / ei sa aru, mina letlane", jo solīdās un uzticību raisošās sejas (un dabas, protams) dēļ bieži tiku uzrunāts.
Tā esmu Kauņas gājēju ielā Laisves aleja un atkal kāds lietuviešu mammucis man mēģina ko jautāt. Speru ārā savu: "Aš nesaprantu... ", bet mammucis otro teikuma daļu nemaz neklausās un dusmīgi kaut ko purpina. No purpināmā saspratu tikai "rusis, rusis" vai tamlīdzīgi.
Kopš tā laika savu sakāmo pārmācījos otrādi: "aš latvis, aš nesaprantu/ mina letlane, ei sa aru!"

piekusu

Kauns jau teikt cik mēs Padomijā slikti zinājām svešvalodas, izņemot krievu . Nu mazliet angliski vai vāciski . Bet tādu eksotiku kā dāņu, spāņu, mohikāņu - "ņi v zub nogoi " Arī to pašu Itāļu ... Barcelonā mani simpatiskā Brižita no franču kora aicina uz tusiņu-burziņu viņu viesnīcā un visu laiku atkārto "Stasera"... es neko ... tikai vēlāk ieskatoties vārdnīcā saprotu ka "šovakar" ... un šoreiz jāsaka paldies mūsu piestiprinātajam čekistam, kurš man vēlāk oficiāli pasaka, ka esmu to dažu izredzēto skaitā, kuri šovakar varēs doties uz tusiņu pie Kapitālistiem .
Vēl viena šmuce ... Pērvietojoties no Milānas Doma laukuma uz La Scala pusi pa ceļam ir veikals -pasāža, kur ieraugu ļoti iekārojamu kokteiļa glāžu komplektu . Un cena pieņemama ... Rādu pārdevējai - man šito ! Viņa man - Ultima... es atkal to pašu ... viņa atkal Ultima... kad trešo reizi neatlaižos, viņa nopūšas un pārdod man kāroto glāžu komplektu . Atkal vēlāk pētu vārdnīcu un saprotu, ka Ultima ir pēdējais(exsemplārs) vitrīnā, kuru parasti nepārdod ...

Bet man sanāca izgāšanās nevis valodas, bet acīgums pievīla.No Atēnām vēlējos znotam suvenīru aizvest.Paskatījos - nacionālais dzēriens un glāzītes ar akropoli.Ņemu ciet. Mājās nododu meitai - iedod vīram.Pēc laika man prasa - vai tu skatījies, kas uz tām glāzēm. Paskatos - ak vai, neķītras pozas...

Jā, Grieķijā var nopirkt interesantas lietiņas. Piemēram šito :)))

Un kas tas tāds ir?:D

Nacionālais alkohols "Ouzo", anīsa šnabis

Junon, gaumīgu ta anīsšņaba iepakojumu esi izvēlejusies (ja pati gadājusi): labs dizaina ar humoru prieksmets arī pēc izdzeršanas.

Pati, pati gādāju un uzdāvināju vienam cilvēkam, kurš prata to novērtēt

Jā, Junona, ja prot novērtēt, tad jau der. Uz manām pirktajām glāzītēm bija tikai gleznojumi, bet meitai pēc tam bija lekcija par grieķu kultūru jānolasa.