vēl ir tāds koka štrunts, kas sastāv no 2 dēlīšiem sanaglotiem. un noderīgs zābaku novilkšanai. bet nosaukumu neatceros...

Tiesa gan - ir tāds izgudrojums . Manam vectēvam bija . Bet liekas bez nosaukuma . Ieliek papēdi tajā iedobē, un ar otru kāju notur to dēli ... vienkārša un laba lieta .
Oi, atcerējos !... vēl bija tādi divi metāla āķi ar ko zābaku uzvilkt . Katram zābakam iekšpusē divas "ļeckas" aiz ko "aizkacēt" un tad ar abām rokām velk ...

štrunts - mēsls ;... ševeļūra, pričene - matu ērkulis(frizūra) ;... kņope- poga;... drukkņope- spiedpoga;...

mūspusē to zābaku velkamo sauc par kalpiņu

Taziks, veiņiks, mačalka

Merklu, vai štrunts drīzāk nebūs/neir nieks? Nevis mēsls? Vai pa vidu? Ja kadam iet struntigi vai tas pats, kas s*dīgi? Diez vai...

drukkņopes, reifenšluss, Sēgebolde, Dinnānburga (ja drīkst arī vietvārdus!), šleperis!

pareizāk (jeb Tautiskāk) droši vien Dynaburga (personvārds arī vietvārds?)
sadalu (šoreiz!) Marīna viedokli: štrunts tomēr kaut kas vieglāks par mēslu

no verņomsja k našim baranam, resp. skat. Dynas tekstus iepr.lpp.
Izlaižu (lieku kabatā) komplimentējošo daļu, bet vēlētos zināt, kur konkrēti šajā gadījumā "piekasīšanās jebkuram, ne tik precīzi izteiktam burtam vai vārdam"?
Tā kā (un nevis "par cik") neesmu filologs, vienkārši cenšos saprast dzimto valodu, tad mani patiešām aizskāra referāta autora vāvuļošana par "nepietiekamām filoloģiskām zināšanām".
(Kaut gan ir viena lieta, par kuru esmu gatavs teikt līdzīgi: "nav pamata gluži neitrālos, informatīvos tekstos mūsdienu valodā censties ievazāt tādus vārdus kā (... ) tikai tāpēc, ka tie dzirdēti, kaut vai no paša vecmāmiņas, un šķiet svaigi un oriģināli". Šī "lieta" ir komunicēšana, vairs nesazināmies, nesarunājamies, tikai komunicējam.
Koroče, labāk būtu ēdusi, resp. pateikusi, kas, tavuprāt, ir telēķis...

Nu nez, ja es rakstu par savu vecmāmiņu, tad atspoguļoju arī viņas valodu...
Reiz vidusskolā rakstīju sacerējumu par cūku bērām (jāraksta bija smalkais darbs "kā es pavadīju brīvdienas"), rakstīju gana reāli, ar visiem notikumiem un valodu, skolotāja man ielika 2, jo tas nu redz neesot gana smuki, gan jau brīvdienās man esot bijis kas jaukāks...

Un šajā sakarā - tutens, dūcis.. abi pielietojami pie šī procesa

mana vecmamma šķīvi par telēķi nesauca, bet sega mūsmājās bija deķis..un spilvens-ķisens.
Maz jau atceros no bērnības...

Traktoru par <naķi> sauca, ..tik nezinu -kāpēc!

Solaris, naķis nāca no padomju -- laikam jau pēckara -- pēckara kādas iestades/ražotnes abreviatūras: krilica NATI vai NATII, vai tamlīdzigi, tie no ta NATII bija kaut ko traktorveidīgu/traktoriem noderigu saražojusi, uzraksts bija ieštancets traktoru detaļās, tadēļ ta arī folklorizējas uz ilgu laiku... (Nav pie rokas nevienas 50.-to gadu traktormacību grāmatas.

..vispaar jau sega i sega..dekjis i tas ko uzsedz uz gultas, diivaana...
agraak, taadus tautiskos, veel karinaaja pie sienas...

Deķis bija arī zirga deķis, ar ko aukstā laika iesvīdušu zirgu apsegt, Jana. Zirgam smalku audumu nevajadzēja, tadēļ radies teiciens "rupš ka zirgadeķis".

Piektdien, Blaumani kas lasījuši, tos telēķus/šķīvjus nav aizmirsuši.

Deķis ne tikai no vāciem, arī no britiem un nīderlandiešiem nācis kā jūrniecības termins ar pamatnozīmi klājs.

..jaaa, jaaaa... un zaarkiem virsuu uzsedza, ... un uzsedz veel tagad...
austaa manta nav nekaada miikstaa, ka gribeetos ieritinaaties... ...

vajadzēja mums tos vārdus rakstīt alfabēta kārtība un kopējot sarakstu, citādi nevaru atcerēties visus, kuri minēti..
kirzoviki, kalašas, galošas