... kopš laika es ļooooti novērtēju ikkatru sagaidīto rītu.jā.

A cik bēbīši pirmo reizi ieraudzijuši pasauli šajā rītā tur nav minēti?

Vēl gribu gulēt savu maigu miegu
Es jau neļaušu acīm atvērties
Kad acis vērsies, ko viņas redzēs
Vai viņas redzēs ko sapņojušas?

Ja viņas redzēs ko sapņojušas
Vai viņas gribēs vēl citus sapņus
Ja viņas gribēs vēl citus sapņus
Vēl citus sapņus, kas viņām dos
                                    Māra Z.

Kā sacīt jāsaka...
Rīts ir izdevies, es esmu pamodies!
Labrīt!
Visu savu apzināto dzīvi es priecājos, ka bija iespēja piedzimt un dzīvot. Un ja atceras Meterlinka Zilo putnu, tad esmu laimīga ka izvēlējos tieši savus vecākus. Un ka mana māsa izvēlējās tos pašus vecākus. Un ka mans dēls izvēlējās mani. Kopumā vērtējot, esmu viens ļoti laimīgs un izredzēts cilvēks. Ko jums arī novēlu. 
Diena vēsa un mazliet drūma. Bet nupat jau saulīte sāk spīdēt. Forši! 😊

Šodien no rīta pieteicās ciemiņi... Būšot pēc 15 min... Bet mājās... Nu kā ikdienā... Nav nekā ko pie kafijas uzlikt... Nu kur nu būs, ka jau nedēļu vidējais mazdēls dzīvo... Visi mani krājumi nograuzti.. Stāvu... Domāju un tad atcerējos cukurmaizites... Ola, piens un baltmaize, kura ir mājās tikai pateicoties mazdelam... Tā ir mana bērnības garša... Un kāda ir jums?

Īsti nenāk prātā nekas, ko varētu saukt par “bērnības garšu” - bērnībā biju nenormāli tieva un man negaršoja ēdiens. Dažreiz nīku pie galda, mamma teica - atkal kvernē, un kad ēst bija vitāli svarīgi (kad slimoju un vajadzēja man ieštopēt, piemēram, pienu ar medu), viņa lasīja priekšā un bāza man mutē ēdienu. Tā kā vienlaikus lūrēju lasāmajā grāmatā uz ilustrācijām, nemanot iemācījos lasīt pati četru gadu vecumā.

Varbūt sēnes - 🍄‍🟫 vārītas un aukstā ūdenī ieliktas glumas sēnes, ko zvejot no spaiņa un ēst ar sāli, pirms vecāmāte ar viņām darbojas tālāk, un visa māja smaržo pēc sēnēm. Uz plīts malas cepti “podiņi” jeb poķi ar sviesta piku iekšā. Tie man joprojām garšo.

Bērnības garša? 
Meža zemenītes ar pienu un cukuru. Yesss!
Ceptas pīļu olas no rītiem, pirms skolas. Vē!
Uz malkas plīts malas ceptas kartupeļu šķēlītes. Super!
Rabarberu uzpūtenis. Ilgi, pamatīgi, ne ar mikseri, bet ar koka karoti sr roku klopēts. ( Izņemot reizes, kad izēda aitas no ganiem mājās nākdamas )
Sēnes ir antitopčiks jopjojām. Daudzas un citu, ne pašas gatavotas. Vēl vakardien pasūtījām Piciņā uz mājām picas un vienai bija klāt šampinjoni. Kur pretīgi!
Nekad neesmu ēdusi gurķi ar cukuru. ( tā esot darījuši daudzi ).

Mana bērnības garša omītes biezpiena pončiki un žagariņi, opja lasītās meža zemenītes. Es biju dikti tieva, ēdu maz, kā vasarā atbraucu, tā ommīte pārdzīvoja, ka tas bērns neko neēd, ribas un mugurkauls spiežas ārā 🤭
Mamma taisīja gogelmogel saucās, olas dzeltenums ar cukuru laikam saputots. Nekādas salmonelozes dabūju nekā. Un tad ķinī saldējums ar ievārījumu no Tiem trauciņiem, ak dieniņ, cik garšīgs bija šokolādes saldējums. Un kvass no bočkas, gāzētais ūdens ar sīrupu no automāta pa 5 kap, visi no vienas glāzes dzērām, tikai paskalojām

Kad braucām uz Mežparku man vienmēr cukurgailīšus pirka

Jā, gogelmogelis bija gan. Reiz izdomāju pati sev sacensības, cik varu apēst. Tante taisīja vienu pēc otra, es tik prasīju vēl, lai gan vairs negribējās. Dažādībai tante vienu porciju iejauca nevis ar olu, bet zīdaiņu piena maisījumu (mazā brāļa), kas arī garšoja labi. Nezinu, ar ko tas būtu beidzies, ja kaimiņiem neierastos viesi. Kā pagalmā iebrauca mašīna, tā gogelmogeļi aizmirsās.

Ugunskurā cepti kartupeļi jebkurā apogļotības pakāpē. Un vēl tikko sviests medus ar tikko no vagas noplūktu gurķi. Un vēl bieži skrēju uz kūti un prasīju ieslaukt krūzītē pienu no tā cicīša, kur putiņas nāk. Un vēl gogelmogels- doza pēc pašas ieskatiem- iegrābu krūzītē cukuru no lielā maisa un prom uz kūtsaugšu... un mammas tante Solomeja pukojas, - atkal vistas taisās kaut kur pa krūmiem perēt, ej, bērns, pameklē! -  nu nevar jau sameklēt to, kas noēsts! bet neatzinos, meklēju!
Un vēl nekad neiztrūkstošās Ritastantes mājas tortes ar vārīto kremu un jāņogu-aveņu želeju.
Bērnības negarša- piens ar medu un sviestu un pārējie līdzīgie tautas līdzekļi slima bērna ārstēšanai. Un vēl dārzeņu- piena zupa, un vēl burkānu-zirnīšu sautējums.

Re kādi mēs dažādi) tikko kā gribēju rakstit, ka man garšoja dārzeņu piena zupa)) un arī tas pats sautējims) mannā putra uz malkas plīts vārīta) tai cits smeķis nekā uz gāzes plīts) medus, piens, darza zemenes, lācenes... no bērnības laikiem neciešu upenes...

Naktī baigi gāza

Versijai negaršo sēnes) man ļoti garšo) un visādos veidos)) pat zupā)

Man sēnes garšo vai nu ceptas vai marinētas, bet nekādi sēņu pīrādziņi, pankūkas, picas ar sēnēm negaršo

Kurmi vakar noķēru. Ar lamatiņām, ko pirms pāris dienām rādīju. Divas dienas viņš mani tiranizēja. Raka kā terpentīnu pakaļā dabūjis. Šodien baigais gandarījums. Tā sajūta, kad Tu pacel spaini un ieraugi sakritušas lamatas. Un velc... un ir! Pat dziesma izlauzās- kā tur Atvara dziedāja- šodien tētis mājās nepārnāks...

Man ļoti garšo sēņu mērce, bet ēst nevaru🙁 momentā sāp vēders. Kaut kādi gremošanas fermenti laikam organismā trūkst. Meitai tas pats. Bet pāris reizes vasarā tomēr ēdam, ierauj kādu Mezym Forte pirms un pēc, un izturam. Šampinjonus ēdu, no tiem nav tāda reakcija.

Versija, apsveicu ar veiksmīgām medībām ! Mani kurmji no siltumnīcas paši aizvācās. Kad beidzās sausais laiks un sāka līt, viņiem laikam nepatika ka ir pārāk mitrs un aizvācās kur sausāks.
Piena - sakņu zupa garšo un vēl vairāk garšo burkānzirmīšu sautējums. Bērnības garša - vecmammas kartupeļu pankūkas.
Kā var tā nosalt jūlija pirmajā pusē ! Šodien visu dienu pa āru un atnācu mājās nosalusi. Iekūru krāsni. Globālā sasilšana ir izgāzusies.

Par ne garšu-man ļoti nepatika piena dārzeņu zupa... mammai patika un viņa vārīja no svarīgajiem darzenisiem.. Es sēdēju pie galda un asaras bira bļodiņā.. Bet kad gājām kolhoza dārzniecība ravēt gurkus, vienmēr līdzi bija medus traucins ļoti garšoja ... Pusdienu nevajadzēja.. Vai tagad garšotu - nezinu