Labrencio
Tad gan, jūs visi tur raujaties, vasara grūtākais laiks

grietta | 03/07/2026 16:56
Loooti objektīvi uzrakstīts, cepure nost par aukstu prātu.

Nezkā Grietai bija, apceļojot dzimtās āres. Bet gan jau te iemetīs kādu rindiņu:)

Labrīt!
Vai Tu jau šodien pateici kādam kaut ko sirsnīgu un labu? Tā vienkārši- bez iemesla. Bez vajadzības un bez smalka aprēķina. Vai redzēji prieku un pārsteigumu kāda acīs? Tas nemaz nav grūti.

Man nav paraduma soctīklos par savu darbu stāstīt. Kaut kā jāprot šito nodalīt vienu no otra. 
Un sava garoza ir katrā nodarbē. Katrs pats ir izvēlējies darīt to, ko dara un ko prot.

Labrīt! Rīts sākās agri... Pabiju pie jaukiem cilvēkiem... Kultūras cilvēki gandrīz visi ir dzīvespriecīgi un atsaucigi.. Sasstukojaam lietas... Un tagad atkal sēžu autoservisā un kamēr manu mazuliti labo dzeru kafiju jauku puišu sabiedrībā... nu vai nav jauki...

... ja par darbu. tieštā-ko nevar celt, to nevar nest, resp., ir tikai 2 izvēles : ja varu, tad daru, ja nevaru, tad...
piekrītu versijai par garozu.
un šajā gadījumā, manuprāt, ir tā. ideāli, ja atrodi darbu, kas tīk, rada gandarījumu un par kuru vēl labi maksā :) daudzkārt ir jādara tas, kas netīk, bet citu variantu nav.arī labrenča gadījumā tā ir viņas izvēle.jebkurā gadījumā-vai piespiedu kaŗtā vai labprātīgi.
pieļauju, ka lauku cilvēku darbadiena ir 24/7. visu cieņu! bet tā ir viņu izvēle. tieši tāpat kā mana izvēle ir skola.citkārt ir fantastisks gandarījums par padarīto, par bērniem, par... par... citkārt, kad ekskursijā izbrauc septiņos un atgriezies pēc astoņiem vakarā, domā-nu i nafig visu. (un par to nemaksā, ja kas). un temu sakarā man vislielākā škrobe, ka nevarēšu vairs pasūtīt sūdiņus skolai. labi, ka laicīgi pasūtīju personalizētās pildspalvas(kā katru gadu), uzlīmes un visvisādus štruntus.vot.

Ļaudis apaug ar mantu. Brīžiem nafig nevajadzīgu un lieku. Un tad ir tā, ka... pienāk kāds brīdis, vai tas ir kāds retrīts, vai kāda komunikācija, vai atklāsme... izdodas sakārtot sevi mentāli un rodas spontāna vēlme sakārtot arī vidi sev apkārt. Izmest visas savāktās grabažas, izmēzt kaktus un ielaist svaigu gaisu, dziļi ieelpot. 
FB mazliet sekoju Dacei Pecolli. Lūk, dzīvs piemērs tam, ko saku. Prieks skatīties.
Kāds varbūt brīnīsies, cik patiesībā cilvēkam dzīvē maz vajag, lai justos labi un ērti. Tāds džentlmeņa komplektiņš.

Par to apaugšanu ar mantām pilnīgi piekrītu. Pašlaik man uznācis tas posms, ka visu revidēju un daudz ko  bez žēlastības  metu un dodu projām.
Bet... Kad es gāju skolā, tad mums topā bija  tā saucamās atmiņu klades... To visu pārcilāju, pārlasīju ar lielu nostaļģiju.. Mums bija pamatskolas salidojums un tur apmeklētība tāda pašvaka..Caur šo atmiņu kladi un ierakstiem daudz kas no tā laika atausa atmiņā.
un klade arī stāvētu neatvērta, ja netiktu viss revidēts..

Labdien!

Par braucienu. Plānotās lietas pārplānojās. Jēkabpils bija, bez izstādes, bet ar ļoti garšīgu automātkafija Jēkabpils Autocentrā, autiņš palika foršu meistaru rokās, ar nomas auto uz Vandānu-Dignājas pārceltuvi ar foršu, bet mazrunīgu pārcēlāju, pāri upei uz Līvāniem. Jā, labrenci, ceļš labs, mierpilns, ainaviski baudāms. Subate izpalika- citai reizei. Atpakaļceļā no Jēkabpils, kādreizējā Pļaviņu Retrobāra telpās uzdūrāmies vegānkafejnīcai. Degustācijai paņēmām vienu kapučīno un vienu kebabu uz diviem. Patīkams pārsteigums- gan kebabs, gan kapučīno bez prasīšanas tika glīti uzservēts divās porcijās. Neesmu pat veģetāriete, kur vēl vegāns, un nezinu kā viņi to dabū gatavu, bet bija ļoti garšīgi un sātīgi. Paciemojāmies pie vecākiem Vietalvas kapos, pavērojām lapsēnu rotaļas pie ceļmalā nokrautās šķeldojamo koku kaudzes. Viens, īpaši drosmīgais un ziņkārīgais, pienāca iepazīt mūsu mašīnu deguns degunā :) šķita, tik pastiep roku un noglaudi, bet kā sakustējos, tā žvikt, un pamāja mums ar astes galu.
Vakara pelde nebija Latgales ezeros, bet Ogres Zilo kalnu karjerā ar fantastiski dzidro ūdeni kalnu ezeru krāsā.

Par mantām. Šogad nevajadzīgo mantu problēmu sajutu īpaši skarbi. Esam pārvākušies padzīvot pie mana drauga mammas- viņai savos gandrīz 99 kļūst pagrūti pašai ar sevi, māju un dārzu tikt galā. "Tas viss manām rokām gādāts", viņa lepni ziņo, "un vairs nevienam nevajadzīgs!" Un patiešām nevajadzīgs, bet mest ārā arī nedrīkst! Tikai paslepen šo un to izdodas aizvākt. Un tas dārzs!!! Pirmais gads. Lai saprastu kur kas aug, vēroju un iepazīstu. Visa ir tiiik daudz. Atliek vien baudīt dzīvības formu dažādību, jo nav ne jausmas, kā to visu strukturēt. Gribēju vīngliemežus vismaz izkrāsot ar akrilkrāsām, lai aci priecē  ar savu krāsainību. MI mani nokaunināja. Spāņiem sālsūdens džakuzi gan ierīkoju. Un ja kas tai dārzā trigerē, tad tas ir kaimiņkaķis Kalaboks, kas mēģina manai Ķimenei kanti piesist. Un kad viņa viņam atsaka, uzbrūk, nešķīstenis! Pāris reizes dabūja no manis ar slotu pa pēcpusi, rezultātā -kaimiņiene vairs nesveicinās :)

Nu jau pirmo pusspaini gaileņu salasīju. No rīta negribējās būt laipnai un sirsnīgai. Izņēmums, protams, ir mazuliņš. Bet pēc pāris stundām mežā uzradās labāks garstāvoklis.

Vision Express līdz svētdienai visam 40%atlaide, gan lēcām, briļļu lēcām un briļļu rāmjiem.
Man ir ļoti dārgas briļļu lēcas tāpēc izmantoju izdevību

8.jūlijs. Plus 13 grādi. Nolasīju pēdējās zemenes. Nosalu. Moš jākurina kamīns? Varētu sasildīties trimmerējot, bet baigi slapjš.

Ikvakara apgaitā trīs resnos, pretīgos okupantus tomēr noķēru un piežmiedzu. Vieglu tiem sālsūdeni. Regularitāte un, iespējams, arī granulas dod rezultātu. P. S. Šis nav stāsts par krieviem.

Labvakar..palasijos..iespējams, būs iemesls biežāk ienākt tautā🤔
Man jūlijs sākās dikti feini, ar ceļojumu uz Maltu( to.kas vidusjūrā, ne Latgalē). Bija karsti..pabūts piecās pludmalēs, četrās no tām arī peldējos... gribas pačīkstēt, ka tagad mājās auksti..bet gan jau atkal būs silti..Tur aiz mākoņiem ir saule... 🫠( dungo)

savukārt man ir "eksperiments".pāgājšgad kartupeļi tika iestādīti, bet rakt nebija ko. noslīka, sapuva. toties šogad izdzīvojušie sāka dzīt asnus, es šos vienā laukumiņā sabakstīju un-zied uz nebēdu. gaidu "ražu".ja tu, vidvud, par kolorado, tad šogad to ir ļooooti maz. bet lielais vējš ir bišķi izcēlis manas 2 saulespuķes. bet tās spītīgi turas un ceļ galvas. un cūkas zemesvēži vēl nav nograuzuši sīpolus. vot.

Pieņemu, ka runa tomēr par tiem spāņiem..sālsūdens un granulas uz kalorādo neiedarbosies nekādīgi..bet uz spāņu kailgliemežiem gan

Okupants ir un paliek okupants.

Labrīt!
Pamodies? Piecēlies? Apsveicu! Tas jau ir ļoti labi. Vai zināji, ka internetā var atrast informāciju, cik no mums vairs rītu nesagaida? Vsjotakploho.lv lietotājiem deserta kumosiņš.

Pieņemu, ka šodien būs reporti par lietavu nodarītiem lokāliem postījumiem. Tāda savā ziņā mērīšanās, kuram vairāk un kuram kas   Manā krajā viss pa mierīgo. Ik pa brīdim smidzināšana, tad atkal vienkārši apmākušās, svina pelēkas debesis. Vēss. Bet bez specefektiem.

Labrīt! Vispār neomulīgs rīts, jo apmācies un tikai 10 grādi vasaras laikā...