Par omēm es kā opis varētu piekrist. Kaut kad sen, sen kaut kur šeit rakstīju, ka situācija 16 gados un 50+ manāmi atšķiras īstenībā, bet vienai daļai gribas tāpat kā jaunībā, kad čaļi cerībā nomierināt libido norija daudz un dažādus krupjus - pazemojumus, nesmuku izrunāšanos, visādas citādas nelielas cūcības no jauno dāmu puses, jo gribējās, bijām jauni un viņas - smukas un iekārojamas. Pēc 50 šajā ziņā omju vērtība vīrišķu acīs ir smagi kritusies, bet gribas vēl kā toreiz runāt un darīt visu, kas ienāk prātā, zinot, ka viss tiks piedots. Šeit arī pa brīžam "izlec" tādi gadījumi. Es pat šo komentu nebiju uzrakstījis, kad uzskatāms piemērs no Lares puses jau ir.
Tagad jebkuri jautājumi tiek apspriesti no līdzvērtības pozīcijām. Opji un omes ir vienādi nevajadzīgi vieni otriem, bet viena daļa vēl ir tik tiešām prātā aizķērušās savos 16, kad viss bija pavisam citādi. :)
Interesantākais tomēr ir tas, ka promgājējas šeit nav tikai omes, bet viens otrs opis arī. Kā to izskaidrot? Mans variants (arī attiecībā uz šo šīs diskusijas posmu tagad) ir vienas daļas katastrofāla nespēja pieņemt, ka mēdz būt arī atšķirīgi viedokļi un skati uz notiekošo no viņu viedokļiem.
4
5