Es pa vecam dzīvojos.

Bļin... man pavisam aizmirsās... pamodos un kaut kas ne tā... pulksten septiņi, bet izgulējusies kā incis līdz pusdienlaikam... visi laikrāži paši pārlekuši. Vienīgais lejā virtuvē pie plīts būs pa vecam. Bet tur es vēl neesmu gājusi.
Paldies jums par vērtīgo norādi.
Un paldies Mahantai par sveicieniem.
Labrīt!

Klausījos vācu radio, un tur ziņās teica: vasaras laiks ir pagājis, atkal iestājies normāllaiks. Tieši tā jūtos - ka tagad ir normāllaiks.

Un tieši tā arī ir, tagad ir normāllaiks. Tāda ziemas laika nemaz nav, ir tikai vasaras.
Labrītinj.
Man ļoti patīk šis brīdis - Visums man dod iespēju ilgāk pagulēt.
Mūsu dārzā ir mazliet saules. Bet mākoņi nāk virsū.
Visiem jauku dienu!

Bet pa mūsu radio teica ka stacijas pulksteni esot nepareizi pagriezuši. Nevis atpakaļ, bet uz priekšu. Un tas rādijis kādu laiku par 2 stundām atšķirīgu laiku no pareizā.
Radio dievkalpojumā mācītājs nosodīja svētkus un darbības kas slavina dēmonus un elkus. Sātans priecājas kad kristiešu bērni halovīnos staigā ar maskām un vāc saldumus, par godu dēmoniem. Esot pat tik šausmīgas lietas, kā pie baznīcām nolikti izgrebti ķirbji ar svecītēm. Jogas vingrošana arī esot nekristīga padarīšana par godu hinduismam. Indijas kristieši uz to norādījuši.

Nu, cilvēki dažādi. Itkā visi vienādi, bet daži grib būt vienādāki. Pareizāki. Un kāds mācītājs arī grib izrādīties pareizāks, kristīgāks un labāks.  Atceros reiz mūsu Krustpils luterāņu baznīcā ( tā nav mana draudze, bet es tur gadījos ) mācītājs teica sprediķi un sapinās pats savā meistarībā. Arī sāka savu runu par lietam, kas nav kristiešiem pieņemamas un aizrunājās pa zedeņiem, ka tautas dziesmas un tautas dejas arī no sātana, jo tās esot pagānu dziesmas un dejas. Šajā brīdī es piecēlos un izgāju no baznīcas ārā. Un es goda vards nebiju vienīgā.
Labā ziņa, ka šis mācītājs nupat nesen esot izmests, vai kā nu tas viņiem saucas. Jo sašmucējies. Izšķīries no sievas un ko tur vēl...

Labrīt, labdien. Man 3 ar roku griežami laikrāži. Visus jau vakar uzstellēju, lai šorīt nav pārsteigumu. Šis noteikti nav mans reāllaiks, gaišie rīti man neko nedod, bet tumšie vakari gan besī. Parasti, atnākot no darba varēja vēl kaut ko uzspēt pie mājas padarīt-nu nekā! Bet, kā i, tā i!
Smīlā... atkal... Paspēju gan savas āra puķu kastes nokopt... un rozes apgriezu.
Tagad top skābu kāpostu zupa.Ar kūpinātu cūķa ribiņu

Vai kāda ir stādījusi tulpju sīpolus podos ?

Es nē.

Tulpju sīpolus ne. Kāda  ir tā pamatdoma? Lai ārtāk izziedināt? Vai no žurkiem, kurmjiem pasargāt? Vai tas pods būs vnk ārā vai pods zemē ierakts?
Reiz bija video, ka  gladiolu sīpolus piestāda pilnu podu, daudz un tad rudenī zied bagātīgi kā  kupls pušķis. No šī eksperimenta sanāca sūds. Jo katram sīpolam tomēr vajag kkādu savu telpu. Lielāku vai mazāku, bet telpu. Biezi piest ādīti viņi tur nīka un pīkstēja. Esmu redzējusi video par sīpolpuķēm, pēc kārtainā pīrāga principiem iestādītām. Tipa apakšā tulpes, tad hiacintes utt. Nezinu, mēģināts nav.

Pamatdoma. Bija lielā traukā samtenes iestādītas. Pods stāv uz zemes. Tagad varētu tai podā iebāzt tulpju sīpolus un pavasarī būtu pods ar tulpēm. Ja tie sīpoli neizdala pa ziemu. Pods liels, bet ievilkt pa ziemu šķūnītī varētu.

Lielā dziļā podā varbūt var tos sīpolus..bet jābūt labai drenāžai, lai liekais ūdens notek..divus gadus atpakaļ es ar šādu jautājumu uzdevu te tautā..Elis teica, ka balkonkastē nekas nesanāks... es noriskēju, maksimā bija lētie sīpoli, tos iebakstiju..pavasarī nekas neuzdīga, kad pārbaudiju, sīpoli bija sapujuši..

Var mēģināt, bet ja laukā atstāj, tad bargākā ziemā izsalst. Protams, var jau to visu podu transportēt kādā bišķi siltākā vietiņā.

Vēl par podiem runājot. Viena gudra sieva mācīja, ka uz ziemu ārā atstātus podus vajagot apvelt uz sānu. Tad zem klajas debess ziemojot un neizsalstot pat peonijas un hortenzijas. Jo mitrums tur nekrājas. Arī uz savas ādas nav mēģināts. Stādi iekšā, Labrencio. Bet ievelc to podu kaut neapkurināmā siltumnīcā vai šķūnī, vai pagrabā. Un ziņo par rezultātiem.

Man draudzene pirms gada atveda īrisus(vai - sas) nebrīdinot. Man nebija kur likt un es saliku podā un uzmetu zemi, lai pārziemo. Šajā vasarā man podā uzziedēja krāšņas īrisas. Tā kā joprojām nezinu kur tās likt, podā arī atstāju. Redzēs kā būs nākamgad.
Labvakar. 
Ziņoju, ka Igates pils, krodziņš un baznīca stāv savās vietās. Un ka ziemā joprojām varot slidot uz dīķa ledus, ja ir savas slidas. 
Diena bijs skaista, vakars lietains. Tas, laikam, lai dzīve neliktos pārāk rožaina.
Vakars tumšs, bet rīts gaišs. Man patīk (Solaris, piedod). Un apziņa ka esam atgriezušies savā laika joslā, tiešām priecē.

Piedodu, Beat!
Labrīt.
Šis tomēr nav mans laiks. Šorīt pamodos stundu agrāk..un??!! Ko darīt? Vārtīties?! 
Ja par īrisiem, nevis -sām... baigi vairojas. Pieļauju, ka tev jau pa to vienu gadu ir pilns pods pieaudzis. Ja tie ir lielie īrisi.., bet ir vēl Sibīrijas... ar mazāku sakni un ziediem, bet vienalga-vairojas nejēgā... un, ja savairojas, vairs negrib tā ziedēt. Tā kā stādi vien ārā, šie ir baigi neizvēlīgie gan augsnes ziņā, gan kopšanā. Augs un ziedēs arī žogmalē.

https://www.la.lv/video-tev-bail-pusga...iedzivojumu
Diez vai Ūdrītis gribēja lidot gaisa balonā.

Gan jau viņi paši abi tiks ar to skaidrībā.

Es arī negribu lidot gaisa balonā.
Labvakar. 
Joprojām priecājos par gaišo rītu. Bet tumšais vakars gan man nepatīk. Vot i tagad saproti par ko bubināt, kas ir labi un kas ir slikti. Jāpadomā.
Aiziešu apēst eklēru un padomāt.
Varbūt te kāds pa tam lāgam varētu paklausīties Tautas radio un pasekot līdz jaunākajām aktualitātēm.
Un tad, vakarā varētu kopā izanalizēt visu dzirdēto un novērtēt situāciju valstī un pasaulē. Tas būtu dikti jauki :)