Mūsu darPs novembrī izdomājis soļu skaitīšanas maratonu. Nav jau slikti, bet... Es teicu, ka tā tāda dīkdieņu izprieca. Rij par daudz, stipri par daudz un strādā par maz. Kad padomā, cik daudz vērtīga un forša varētu dabūt gatava ar šitādu laika un enerģijas patēriņu. Taisni žēl, ka papiš vējā.
Bet nu tā kā es arī esmu kolektīva loceklis, un darbdienās man ar kompi rokā nekāda apkārtstrādāšana nav un nevar būt, tad vienīgais, ko es šai sakarā lietas labā daru- mainu ieradumus. Lieku telefonu kabatā, pa pagalmu un pa piemāju ārā rosoties. Agrāk to nedarīju. Bet aizdomas man bija. Es pa dienu noejos un nostaigājos tā diezgan virs vidējā statistiskā. Nemaz nav slikti. Un nav arī žēl. Ne laika, ne darbošanās.
3
3