Sveiciens. Mums šodien saulains un karsts, vasara turpinās.
Par svārku garumu-es ap 40 nēsāju gan īsus brunčus, gan īsus niecīgus šortiņus, jo man tad bija ’’otrā jaunība’’, un es jutos uz viļņa, un manuprāt-tā arī izskatījos. Atceros, ka reiz, kuģojot ar prāmi uz Stokholmu, visu nakti dejojot disenē, man viens puisis pajautāja, vai es neesot fitnesa trenere... tas man bija tāāāds kompliments
Pēc 50 gan nevajadzētu ar mini aizrauties. tas tas izskatās lēti, un liekas, ka sieviete ir izmisusi, un par varītēm cenšas sev pievērst uzmanību.
Rotas man patīk dažādas, arī bižutērija. Pārsvarā izvēlos vietējo mākslinieču darbiņus, kas ir vienā eksemplārā. Reizēm arī papildinu kaut ko no sevis. Ir man vieni mīļi auskari no ādas, tādi bārkšaini, tad es tur vēl uzlīmēju sīkus dzintara gabaliņus. Man patīk. Man gribas, lai man ir tādi-kā nevienai.
Bij man reiz draudzenīte, puskrieviete... tad viņai bija apmātība ar zeltu. uz kakla vairākas ķēdes, aproces, arī uz kājas ķēde, Uz katra pirksta pa vairākiem gredzeniem..., bet ēst nāca pie manis, reizēm ar visiem bērniem... Kā viņa teica-to, kas mugurā(pirkstos) to redz, bet to, kas vēderā-nē.