labrenci, tas tiek ņemts vērā.
jā, versij, vispirms bija neizturams sutonis, tagad melli mākoņi un lietus
ja par b/d. bija mums 2 audzinātājas- Mārīte un Aloida. neviens bērns ciest nevarēja Mārīti.vinā bija ļauna un pretīga. kad no rīta, bērnus sagaidot, grupā bija Mārīte, tad bija puņķi un asaras. savukārt Aloidu mīlēja visi.visvairāk man Mārīte riebās ziemā-man no viņas bija bail, jo mamma ģērba aitādas kažociņu, kuru cilpas bija stingras un man ļooooti grūti aizpogājamas. un man bija bail prasīt palīdzību, jo zināju, ka tad apsaukās un raustīs. māsai "paveicās" vēl vairāk, jo ar viņu vienā grupiņā gāja Mārītes meita, pilnīga mātes kopija. tad bija elle un indija, jo neviens negribēja ar to meiteni spēlēties, šī sūdzējās mātei un, ja tik un tā mātes "autoritāte" nenostrādāja un spēles gaitā meitene tika ignorēta(piemēram, spēlē ar bumbu viņai bumbu nemeta, bumba visiem tika atņemta), spēle bija off.
vot.