istabā +29, bet jātaisa logs ciet-vate deg un smird
man līdz"tālākai upei" minūtes 20 raitā solī. ja ir ļooooti karsta diena, tad, nākot no upes atpakaļ, var paspēt nosvīst pa otram lāgam.
tuvākā upe ir minūtes 10 pastaigas solī, bet tur nav labas peldvietas, tur tik dūcītis plunčājas.
šodien ir diena bez lietus-mazais gāzieniņš neskaitās...

Es tomēr dodu priekšroku jūrai, ne baseinam.  Cerams jūriņ iesils, pagaidām kādi 17-18 grādi... ļoooooti spirdzinoši! Un tagad saldējums, ar mango.

Jāieraksta blociņā jaunvārds- deģeneratīvais šarms!

viņu toiletē patiešām ir deģeneratīvais šarms!

ups, un ne jau es to saku:
Vārds "deģenerāts" latviešu valodā tiek lietots vairākos kontekstos, un tā nozīme atkarīga no situācijas:
1. Medicīniski/bioloģiski (novecojis termins)
Tradicionāli (it īpaši vecākā literatūrā) ar "deģenerātu" apzīmēja cilvēku ar iedzimtiem vai iegūtiem garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem. Šodien šis termins tiek uzskatīts par novecojušu un aizvainojošu, un to aizstāj precīzāki un cieņpilnāki apzīmējumi, piemēram, "persona ar attīstības traucējumiem".
2. Zemāko morālo īpašību apzīmēšanai (sarunvaloda, nievājoši)
Sarunvalodā vārds "deģenerāts" bieži tiek lietots kā lamuvārds vai aizvainojošs apzīmējums, lai aprakstītu cilvēku, kurš rīkojas amorāli, perversi, vai sabiedrībai nepieņemami. Šajā nozīmē tas līdzīgs vārdiem kā "nelietis", "izdzimtenis" u.c.

Mahanta smuku vārdu atrada "deģeneratīvs šarms". Malacis! Nesen uztraucās par "atpītām bizēm" un baseinu. Bet še tev - deģeneratīvs šarms  patīk. Tas man atsauca atmiņā Umberto Eko "Neglītuma vēsture". 
Starp citu, cukuriņi nāk gatavi, ir jau ēdami.

Gribu cukurinus. Tie jau tagad vairs nav modē. Tagad jaunas šķirnes. Bet cukuriniem ir bērnības garša.

Man šogad nav ābolu. Gandrīz nemaz nav, vien pāris ābelēs. Pagājušā gadā zari lūza, šogad nekā. Bet labi, ka nebūs jāgrābj un jāšķūrē uz mežmalu

brīt. svīres lidinās pavisam zemu
ābolu nav, eh
es, versij, uz tavu pusi kā pavadošais personāls

Labrīt. Mariju diena.
Šodien svelmi un sutu sola tieši mūsu pusē. Turamies.

Mani aicina uz četrām dienām uz Saulkrastiem pie jūras. Itkā piekritu. Bet šorīt tagad nākdama no peldes tepat Daugavā padomāju- nu nē, es tad būšu beikta tur gulēt bezdarbībā un svelmē kā plauša. Vot, šitāds mundrums un ūdens procedūra- tas atsvaidzina un iedod enerģijas dozu. Un arī apmākušam laikam nav ne vainas. Tādam kā šorīt galīgi vainas nav.
Bez tam... arī Saulkrastos lietu un zibeni sola. 
Vēl padomāšu. Bet visdrīzāk atteikšos. Jo man vajag atpūsties tā, lai es atpūšos, nevis lai iznīkusi un pārgurusi pārrodos mājās bez elpas. Katram savs.
Labrīt!

Konstatēju, ka pieaugusi gurķiem pilna siltumnīca. Vēl nupat nedēļu atpakaļ bēdājos, ka tukšie ziedi vien un mazi, dzelteni, neaizmetušies gurķēni. Šķita, ka visas manas rebes un znajas nelīdz, lai pie gurķiem tiktu. Un te nu ir- pūliņi vainagojušies. Tagad līdz vēlam rudenim būs, ka nezin, kur likt.

Versij, pie jūras ir forši, tur to karstumu nejūt.  Es ļoti izjūtu dzīvesvietas maiņu, kaut mani no jūras šķir tikai kādi 9-10km, bet pilsētā klimats bija pavisam citādāks.
Gurķi ir, ne daudz, bet nu jau kādi 3-4 apēsti. Un nogriezu arī pirmo kāpostgalviņu.
Nebūs burkānu, vai, pareizāk sakot, būs kroplīgi, ar daudz mazām sānu saknītēm. Bietes arī, nevis aug zemē, bet lien uz augšu, ārā..un liecas. Man šogad tā garenā, ne apaļā šķirne. Dīvaina vasara... dīvaina.

Nē, nu man patīk pie jūras. Garas pastaigas pa liedagu basām kājām, kad svaiga brīze dzen vilnīšus. Bet šis laikam nebūs tas gadījums.

Ar bietītēm man ir identiski kā Tev. Ar burkāniem identiski bija pērn. Šogad būs feini un daudz.

Un juka pirmoreiz zied!

Versija, eh, krasota! )))

Lilijas šogad cieš no visādiem okupantiem un atbrīvotājiem. Pati visskaistākā vēl tikai pumpuros. Par mēnesi vēlāk kā pērn.

skaisti.eh.
to es par puķbildēm

Patreiz, kad viss zied, patiešām ir skaisti. Šodien nav tik sutīgs, un ja vēl vējiņš sejā, braucot ar riteni, jaunai frizūrai vējā plīvojot, tad ir pavisam forši. Baseins un suši. Diena jau izdevusies.