Tas, ka vairākus gadus nekārtoja invaliditāti neko labi neliecina... iespējams, cilvēks nezināja, ka kaut kas pienākas... iespējams nebija nebija iekßā vazāties pa entajiem kabinetiem un komisijām...
1. Sievas draudzene strādā soc. dienestā. Regulāri tiekas. Stāsta, ka esot tāda ļaužu kategorija, kuri, neviena pat nepiespiesti, nemūžam nevienam nepateiks, kas viņiem pienākas. Tai pat laikā paziņa no UK stāstīja, ka pie viņiem esot tāds birojs, kur aizej, apsēdies aci pret aci ar ierēdni un sāc stāstīt:
- Esmu Lielbritānijā nelegāli.
- Jums valsts var palīdzēt šādi un tādi. Te ir telefona numuri, - piezvaniet, norunājiet tikšanos, un jums pastāstīs, kur un kā jūs varat palīdzību saņemt.
- Esmu narkomāns.
Tāda pati vai līdzīga atbilde.
- Man ir bērns, kuru es nevaru uzturēt.
Un tādā garā tālāk, pie tam neviens nesauc nekādas policijas vai citus dienestus.
Lieki teikt (atgādināt), ka viena lieeeela daļa aizbraukušo izsakās, ka atpakaļ nebrauks ATTIEKSMES dēļ.
2. Sievas māsīca Rēzeknē reiz uzzināja, ka viņai pienākas palīdzība, aizgāja uz "sociem", izklāstīja nākšanas iemeslu un acīmredzot bija trāpījusi uz punktā Nr. 1 aprakstīto LV ierēdņa tipu. Neatlaidīgi visas sarunas laikā tika uzdots viens un tas pats jautājums: "Kurš jums to pateica, ka jums pienākas?", "... bet kurš jums to teica?" Rezultātā (un tā ir vienkārši bumba!!!) paziņoja, ka viņai ar ģimeni nekas nepienākas, jo VĪRA MĀSAI IR DZĪVOKLIS ĪPAŠUMĀ, KURU VAR PĀRDOT UN PALĪDZĒT.
0
0