eprieli ar baigais persiks

zustrenes ir upenes

Par tām valodniecības tēmām- ak vai... Pati esmu valodniekus beigusi, bet par vietvārdiem nav īstas skaidrības. Skaidri zinu vien to, ka ērkšķogas ir krizdoles!

nebūdams valodnieks, nekad neesmu dzirdējis upenes saucam par stiķenēm (sk.iepr.lpp.), stiķenes ir ērkšķogas (arī krizdoles, arī ziemeļu vīnogas)
bēdīks, jo nevaru pilnvērtīgi piedalīties sarunā - nezinu ne oriģinālas, ne tradicionālas receptes.
Visā šajā procesā gatavas piedalīties divos etapos: lasīšanā un apēšanā.
Visgaršīgākās liekas paša lasītās, varu palielīties: nedaudz, bet šovasar ievākta arī visgrūtākā oga - lācene.

.. jau sen neko nevāru un nekonservēju...
 taču manis klātajā galdā vienmēr bijuši topā marinēti puķkāposti... marināde kā gurķiem.. tikai jābūt ļoti uzmanīgam, lai puķkāposti nepaliktu zilipeleki no marinādes stipruma... kad iemarinējusies- krāsa ir maigi rozā.. 
 vēl konservēju papriku- sagriezu šķēlēs dažadu krāsu, iepresēju burkās un marināde kā gurķiem tikai + eļļa..

Cik jābūt stiprai marinādei, lai būtu riktīgi (puķkāposti)?

uz litru ūdens 3 ēdamkarotes sāls+1 ēdamkarote cukura+ burkā 2 ēdamkarotes etiķa. pipari, krustnagliņas, ķiploki, dilles.. bez upeņu lapam- tās bojā krāsu..

protams - japastarizē, bet es to daru nedaudz savādāk neka tradicionālās receptēs...

Noleemu, ka dazjas  burcinjas viirieshu zaptes uz ziemu nebuus pa skādi: Kabachi, burkaani, tomaati kjiploki, etikjis, eljlja, saals, cukurs. Varbuut jums kaada laba stipro zapshu receptiite?

Labdien, čaklajām saimniecēm! Droši vien man neizdosies jūs pārsteigt ar oriģinālām receptēm, bet iesaku pamēģināt pagatavot lāceņu - zemeņu kompotu. Lācenes liek burkas apakšā ( sakratot) apmēram 1/3. Pa virsu blīvi sakārto zemenes, kuras vel ir dārzā sastopamas vai veikalā nopērkama. Visam pa virsu sīrupu.

... a kur lai lācenes dabon... ?   Lāči dusmosies!

Varu padalīties ar metodi, kā ātri atdalīt kauliņus no ķirša ( ja nav svarīga ķirša forma) .  Noderēs ķiršu atkaulošanai pirms ievārījuma, uzlējuma vai vīna gatavošanas. 
    Ņemam  plastmasas pudeli ar korķi, korķī izurbjam vai izurbinām ar nazi caurumu, kas nedaudz lielāks par ķirša kauliņu.  Apsēžamies pie TV, noliekam priekšā uz grīdas tīru trauku gatavajai produkcijai  , ieliekam iekša pudeli ar uzmeistaroto caurumu. Un aiziet. Ņemam ķirsi un spiežam pret pudeles korķi ar caurumu. Kauliņš iespiežas pudelē, bet mīkstums paliek ārpuse.  Kad pudele ar kauliņiem pilna, izlejam no tās sakrājušos sulu un nomainām pret tukšu.  Kauliņus var izskalot, izkaltēt un izmantot floristikā vai sabērt kastītē kāju pēdu masāžai. 
 Lai izdodas!

Afan, tas taču tik elementāri.  Ejot uz purvu lācenēs paķer līdzi burciņu medus un plāksterus. Medu atstāj purva malā, bet pats dodies lauzt lācenes.  Lāčiem ļoti garšo medus!

Laba doma - žetons Danielamrebusam!

Nākambrīvdienās mēģināšu izmantot doto padomu!!!

Šādi atkaulojot ķiršus, vajag uzmest lietus mētelīti:) Daudz diskusiju jau par šo metodi netā. Bet interesanti, jā.

Interesanti, jā..., tas tak tik vienkārši,
bet pats iedomājies nebiju. Kaukur mazliet škrobe,
es tak duraks, ja  tik elementāru neizdomaju.

tapat kjepa, es par tiem kaulinjiem..vislabākā metode ir nopirkt jau sasaldētus kirsus..bez kauliniem..sevikji kad ir atialde

Tāpat ķēpa, vel jāvāra, jāmeklē cukurs bez taukiem, jāmazgā burkas, vāki. Labāk nopirkt Pūres ķiršu ievārījumu! 

tiesi tā  un ir labs..