forexene- Tev patīk ingvers? Manējiem kaut kā negāja pie dūšas, ja ir zaptē, - tikai ziemā pie tējas ar citronu.
Nudien superrecepte ir tā, pēc Frīnas (un manis!)- ar ķirbi un cidonijām. Kā teicu, cukuru var bērt pēc izjūtas, un nekas ne saskābst, ne sarūgst. Pēc Anksas metodes ar kabaci gan neesmu provējusi..

Par cukuru vispār- mana mamma nemūžam nav ievārījumos grūdusi cukuru 1:1, un tāpat daru es. Ievārījuma cukuru vispār- lieku nevis divreiz, bet četrreiz mazāk nekā teikts!

Tas ievārījuma cukurs tak ar palmu taukiem... varbūt arī parastais, kas to lai zin...

Man patiik zaptes ar veseliibas piedevaam.. upenes, avenes.. un tagad man ir interesanti ar ingveru... Kjirbi ar cidonijaam un cukuru jau vairaakus gadus taisaam, tas patiik radu beerniem - saka, ka ananaass )

Kad ābolu raža tāda lielāka patrāpījusies - vārīju Ziemassvētku zapti. Ābolus ar kanēļa miziņu un krustnagliņām - kā burciņu taisa vaļā, tā mājās Zsv smarža...


Ērkšķogas kopā ar apelsīniem

Pagājušajā gadā vārīju kabačus ar citronu un ingveru

Anks, - jā un nē. Zapte nav ēdiens, ko štopē iekšā rītā un vakarā. Turklāt to var pielikt tējai tīra cukura vietā, var ēst ar rupjmaizi (nevis pankūkām un baltmaizi), un arī pie putras- tikai karotīti.
Ja bezjēgā krauj iekšā visu bez bremzēm, - visvienkāršāk ir taukus uzaudzēt no ierastajām ikdienas maltītēm, - tādām kā kotletes, rasols, siera salāti, cepti kartupeļi vai makaroni ar visādām mērcēm, maize ar sviestu, desu un sieru, un tā tālāk.

Oi- kādiem vēl palmu taukiem???????????? Sorry, sastāvu var uz paciņas izlasīt, un- lai gan esmu kategoriska konservantu pretiniece, tur to ir tik niecīgās devās, ka var atļauties!

Ērkšķogas jau saliku kompotos, kopā ar ķiršiem un/vai ķiršu lapām. Un nelielu cukura daudzumu.
Ābolu zaptei vispār var minimāli cukuru klāt likt, - tāpat sanāks labi!

Tak nesen bija presē raksts par tiem taukiem... es speciāli uz paciņas paskatījos... nav jau tikai tauki, bet vispār kam viņi tur

man ingvers patik zupaas kur prasaas stiprums..lieku kiploka vietaa

ievārījuma cukurā ir hidroginēti augu tauki..t.i palmu eļļa.Nekas foršs tas nav.
Manā majā -viss svaigā veidā saldētavā... nekādas zaptes vai zaftes utt... ar cukuru.Mums vispar mājas nav  cukurs.

man te rotas komandieris gadus 14gadus apakaļ veikalā paņēma baltmaizi gaļu un kurkuļus!es nevarēju saprast kapēc čirkst!es apstulbu!
nē nu nezinu!esmu ēdis koltletes ar šokolādi, ieb griķu putru ar smilktīm!kara laikā i žurkas ēda!a mēs te kaifu ķeram!
savārat savārat!mana mutere a kādreiz vārija!es pēctam atbraucu 4maisus izmetu ārā ar ievārījumiem un zaptēm!

Ja tēma ir "burciņas" tad kāds sakars būtu ar tās pildījumu!

beatris!es tikai ciemos!uz pāris karotēm!es bēnībā zapti tukšoju, i konfekšu kasti, ievārijuma burku!medusburku 800pa dienu droši!pus ķilo desu ar pienu0, 5 un 200gr maizi!tagat tā pa karotītei!pēc krieviem pienu tikai pie kafijas!tagat man vispār nedrīkst ēst, ja nu pelaumaizi ar tēju bez cukura, vismaz pus gadu!nezinu!jāapsekojās!

Drosmīgā- esi šeit ieklīdusi galīgi ne pēc adreses.
Batka- ej izguli dzērumu, citādi tava muldēšana ir pilnīgi nesakarīga.
Ewitte- un kāpēc Tu to raksti? Šīs diskusijas mērķis nav iepazīt ļaudis, kas ievārījumus NEvāra, - maz ko kurš šeit neēd un nedara! Es tos gan vāru, gan patērēju, bet varu garantēt, ka mans dzīvesveids vairākos citos rādītājos ir gan veselīgāks, gan pareizāks par Tavējo. Tā.

p.s.- saldumu, cukura un ievārījumu nīdējiem:
Mana omamma no šīs pasaules šķīrās 95 gadu vecumā, mana vecvecmamma 101 gada vecumā. Laikam jau nomira no tā, ka visu mūžu lasīja ogas; vārīja un ēda zaptes, cik tik uziet, un ome pie tējas lika trīs cukura karotītes- hahaha!

es par tām zupām... vispār jau to var saukt kā grib, vai dārze;nu lečo, ir vēl visādi citi nosaukumi, es pati saucu par ķinku... )
un tur var likt dajebko, pat svaigu gurķi( soļanka ), un arī sēnes (tad būs sēņu soļanka)... es tā kā frīna raksta, izmantoju beigās tomātu pastu, arī etiķi drusku... un tad vēl pasautē kādu pusstundu vai mazāk, to pēc tilpuma jāskatās... karstus tīrā burkā un nekādas pastirizēšanas, meita tur daudzzīvokļu mājas pagrabā, kas nu neskaitās no labākajiem, es ledusskapī, jo nav kur citur, bet ir ar turēts zem virtuves galda, nekad nekas nav uzgājis gaisā...
var izmantot to metodi, ka zem deķa liek uz nakti, lai lēni tur sutinās tālāk..

žurnāla ievas virtuve speciālizlaidumā ir dažas interesantas, ne pārāk samuhļītas receptes. esmu cienāta ar upeņu/ingvera un kas tur vēl par sastāvdaļām piedevu pie gaļas- man negaršoja. :) man pašai patīk vārīt saprāta robežās gan klasiskās zaptes, gan nedaudz eksotikas, -piem. ar brendiju. visu lieku mazās burciņās 330 g, jo ir pieredzēti gadījumi, kad apēdas daļa no 500-700 g burkas, pārējais sabojājas! :( mūsmājās neviens īpaši neēd kompotus, tos vairs negatavoju. bet vispār esam saldēšanas, blenderēšanas fani! :) tas mums iet uz izķeršanu, jo katru dienu taisām smūtijus. bērni man divdesmitgadnieki - tēju ar ievārījumu nedzer, pankūkas varbūt 1 x nedēļā izcep savās dzīvesvietās studiju laikā, tad apēd iedoto ievāŗījumu. :)

pagājušajā gadā tepat diskusijās izlasīju ābolu zaptes recepti. sanāca garšīgi un glabājās labi. diemžēl, zose tāda, nepierakstīju...

Man atkal otrādāk kā Dolčei, kompoti iet uz urrā, bet ievārījumi ne visai. Tāpēc vāru no katra veida mazliet. Ziemā uz pentokiem ko uztriept vai kādu zaptsmaizi uzmargot. Līdz pavasarim tad veiksmīgi iztērējas. Toties kompoti, sevišķi ķiršu, nespēju vien sagatavot pienācīgā vairumā. Bija 30 burciņas ar ķiršu kompotu, meitas mēneša laikā visu patērēja.