Jau iepriekš atvainojos, ja mans tieši izteiktais viedoklis kādu aizvainos. Domaju, ka laulība tāpat kā daudzas savulaik sabiedrībā ieviestas lietas (piem., - pieklājība), ir starp tām, kurām cilvēki īsto nozīmi un nepieciešamības pamatojumu ir aizmirsuši.
Viena lieta, kam laulība ir nepieciesama, manuprāt, varētu būt sekojoša. Pēc katra cilvēka tāpat ka pēc precēm veikalos pastāv kāds piepresījums (vai tā trūkums). Ja mēs pieejam šai lietai tā, ka, kā tai teicienā bija teikts, ka vīrietis ir kā vīns - ar gadiem tā vērtība tikai aug, bet sievietēm ir savādāka vērtības līkne pretējā dzimuma acīs, un, ja piekrītam tam, ka sieviete, stājoties attiecībās ar vīrieti, no savas vērtības zaudē, tad viena laulības jēga top skaidra. Laulība šādā izpratnē ir sievietes interešu aizstāvība, t.i., ja vīrietis ir ar sievieti kādu laiku dzīvojis, ir bērni, kas jau ir faktors, kurš sievietes iespēju izveidot citas attiecības ar citu vīrieti jūtami mazina, tad laulība sievietei ir vismaz kā materiālās kompensācijas garantija gadījumā, ja vīrietis no viņas un bērniem aiziet.
0
0