Sveiki, jūlijā! Jūlijs man vienmēr bijis īpašs, ... Dzīvoju pagasta skaistākajā vietā - pie parka vecajā skolā. Vakaros sanāca, sabrauca viss pagasta centra bērnu bars ... lidz tumsai dauzījamies... neviens mūs nemeklēja. Gājām uz upi vieni paši - kādas šausmas... vecākiem nebija laika mūs pieskatīt-pa dienu darbs kolhoza, vakarā mājās darbi... Cēlām bunkurus, spēlējam karinus ... Bet, kad pieaugam, tad pa randiņiem skraidījam... Vēl pagājušo svētdien radīju savai nu jau lielajai meitai soliņu zem vītola, kur bucojamies

Indrak, nupat bija raidījums par Cēsu Vācu kapiem. Ielas garumā. Interesanti.

Manas bērnības vasaras pagāja vispirms Lielupē, blakus zvejnieku kolhozam "Uzvara", tad kādu laiku Rīta Buļļos, bet sākoties skolas gadiem, Vakarbuļļos. Pieskatīta tiku no mammas vecākiem. Vēl tagad atceros ka vecāmāte vārīja siltu ēdienu, bet man pa dienu ēst negribējās, tāpēc rāpos lielā eglē un sēdēju uz zara diezgan augstu, kamēr ome lejā vicināja pavārnīcu un bārās. Protams, bija visādas spēles kopā ar vietējiem bērniem, peldēšanās, sēņošana un ogošana, makšķerēšana. Jauks laiks bija, vienīgi garlaikoja pāris pirmās nedēļas sākoties brīvlaikam, kamēr notika sagatavošanās braukšanai uz vasaras mītni un pāris nedēļas pirms skolas sākšanās, kad tiku nogādāta atpakaļ uz Rīgu, jo pagalma draudzenēm nebija vecmāmiņu, kuras varētu viņas pieskatīt, tāpēc nākt laukā pagalmā viņas drīkstēja tikai tad, kad vecāki atgriezās no darba. Tā ka spēles spēlēt varējām vien dažas stundas vakarā.

Nolasīju kādi 5 kg zirņu. Izlobīju. Neteikšu, cik apēdu 🤭 bet sanāks arī ko iesaldēt. Neviena tārpaina!! Redz, 100jai dienai tomēr ir nozīme...

Pērn man nebija simtā diena, mazliet vēlāk. Bet jā, agrās sējas zirņi bij visi veseli, vēlāk sētie tārpaini.
Šogad vēl īsti nav gatavi. Tad jau redzēs.
Klau... ko iesēt dažās vagās, kurās kkas nav dīdzis un izaudzis? Asteres tās bija, zinu.

Spinātus, rukolu...

Droši vien jā. Bet tās mantas man jau ļoti pietiek.

Nav jau vairs diža izvēle šobrīd. Kaut kādi kalē kāpostveidīgie, kolrābji, ar pākstīm ēdami cukurzirņi, bietes, ja patīk minibietītes😉

Labu vakar😊Paldies, Beata, atradu raidījumu.Izleca vēl sižeti par Cēsīm.
Ja par bērnības vasarām, tad no tiem lauku laikiem, arī pilsētas, ir tāda gūzma atmiņu, tik gaišu un saulainu, tik spilgtu.Ir man viena tētiņa bildēta bilde.Atceros to brīdi.Ir jau vēl citi foto ar, bet šis viens ar tiešām noķertu maza bērnalaimes brīdi.Ek, gribētos, būtu kaut drusku rakstnieces talants, lai varētu tās sajūtas, atmiņas aprakstīt, bet, kas nav dots, tas nav.Bet, reiz ar radinieci runājoties, secinājām, ka to, kas piedzīvots, izdzīvots, tas mūsu vienmēr un tās sajūtas neatņemt.

Krūmu pupiņas. Tikai jāizvēlas kādu agrīnāku šķirni ar īsāku veģetācijas periodu (60-70 dienas). Un, protams, latviešu nacionālais zaļums dilles, dilles, dilles. Tās var sēt līdz pat 8.augustam. Tas Versijai.

Paldies, Vidvud! Laikam jau tad nesēšu neko. Pāriešu ar kapli, lai nezāles neaug. Dilles man ir tās veco laiku, kas pašas savu neatkarīgu dzīvi dzīvo. Katru gad’ no jauna 🙃
Un visa man pietiek. Un būtībā i to dārzu nemaz nevajadzētu. Jātaisa revolūcija un jāiesēj rudenī puķu pļava.

Mani moka skleroze. Kā ir ar jums šajā jautājumā?
Šobrīd, piemēram, kaujos ar domu- kāds ir tas vārds??????? Ne deklarēt, ne prezentēt, ne proklamēt, ne proponēt... Bet, ja kaut ko grib, tad uzraksta vai pasaka skaļi, lai piepildītos? Vienā vārdā. Ko vajag darīt?

var mēģināt manifestēt 

Jā. Atcerējos arī pati. Manifestēt😁
Paldies, Grietta!

Nu cik tomēr fantastiski pateikts. Ļoti daudz izskaidro, ko darija zviedri un vācieši un kuros par cilvēkiem īsti neuzskata viņu zemes

https://youtube.com/shorts/mqYJetA7C3Y...5UXVNSVSnDb

JF, mēs šeit vairāk par sadzīvi runāsim. Politiku nejauksim iekšā. Tikai tad, ja politika iejauksies mūsu sadzīvē . Bet manifistēsim lai viss pa mierīgo.

“Mani moka skleroze. Kā ir ar jums šajā jautājumā?”

Mani nemoka. Es izbaudu.
Izdaru muļķību, par ko it kā vajadzētu kaunēties, un aizmirstu.
Nesen nevarēju atcerēties, kurš ir tas aktieris, par kuru tik bieži uzdodas romantiskie krāpnieki. Nu tas nu, Džeks Sperovs🏴‍☠️ un Vilijs Vonka, bet kā viņu pašu sauc, biju aizmirsusi.

Iespējams, būtu jāpasuflē. Džeks Sperovs bija Antonio de Kaprio vai Leonardo Banderass. Tiesa gan, precīzi vairs ne visai labi atminos, kurš no viņiem.

Labrīt... lietutiņš... gan labi, gan ne tik labi... zemei veldze bij ļoti vajadzīga, bet es stāvu pie aotoservisa... Lietus smidzina, veči ārstē manu mazuliti... Es mirkstu ... Bet lai...

Labrit :)

labrencio | 02/07/2026 22:48

Tak tur nav politika tur par vēsture :) un no kuriem rodas tā abižošana :)