Uz jumta arī nav mušu.
Tikai resnas kaijas.

vecas ziņas, larīt, Rīgas mušas ir iemācījušās lietot liftu un sasniedz visus, bet par skatiem taisnība. Tiesa, skats uz Rīgu, resp. pilsētu nevar būt skaists pēc definīcijas, toties no Solaris pēdējiem stāviem Imantā redz jūru.
Nereālas sajūtas tur esot lielākas miglas laikā - aiz loga kā palags un vairāk pilnīgi nekā.
te tik biezi tiek pieminētas bailes no augstuma, ka laikam jau "uznes mani kalnā!" vai "gribu uz Munameģi!" ir bleķis, resp.izdomājums...

Piektdieni, skats uz Daugavu ir gana labs... ☺️

Man kā jonyjony- pārāk lieli trakumi gan nav darīti, bet pusaudža gados piecstāvu augstumā pa baļķa lieluma maliņām jaunbūvē staigājām

Neteikšu, ka gluži fobija, bet nepatīkama sajūta..., ja slēgta telpa vai, ja esi tādā stāvoklī, ka nevari pats kādu laiku tikt no tā ārā. Nu, piemēram, kādi med. kompjūteri, magnētiskā rezonanse u.c., kad ieliek tevi kādā trubā, kur nekustīgi jāguļ... Ļoooti nepatīk.

Mana fobija-palikt bez naudas.It kaa nekas nav jaapeerk, vareetu tak notriekt peedeejo eiro, ledusskapis pilns, peec paaris dienaam algasdiena... Man ir bail iztuksot maku.

phee... bez naudas esmu 38 gadus (kopš apprecējos) - bet vēl dzīvs!

piektdieni, uz sievietēm tā nav fobija, tā ir atkarība... :)

beidzot pieleca - tas tak komentārs par komentāru no 1.lpp.:
"ir tikai viena fobija - sievietes!
kājas ļimst... "(c)

Ja bišķi nopietnāk, tad droši vien ne fobija un ne atkarība, bet inteliģentas dvēseles tieksme pēc skaistuma, resp. mākslas.

par visiem 100 par...

Čūskas..

Piektdienim un Wikijai kopīga fobija?

Jā, jā.. vismaz kkas kopīgs.. 😄 man viņas redzēt nemaz nevajag..no domas vien 7as zosādas uzmetas un visa škura gaisā.. 😄😄

Man pamată ne nokā nav bailes... tikai dīvainā kārtā, kădu nedēļu atpakaļ kaut kādas bailes kaut cik sajutu sapnï, kad redzēju krokodilu sev tuvojoties. Bet es ătri savăcos un vienkărši pamodos.
Bet jums jau laikam ir sveša un nesaprotama šăda domăšanas un pasaules uzskats, ka nav jau nekădas starpïbas vai esi dzīvs vai miris... un es ar medītàcijas metodēm esmu nonäcis apmēram šădä psihiskă stăvoklï...
Patiesïbä laikam tas ir brïnums... bet ļoti mierïgs brïnums... man patïk šis brïnums.

Pirms pāris gadiem atklāju sev dīvainu fobiju... dauzoties man uzlika rokudzelžus  Parastos, ne erotiskos   Ak jē, pirmkārt, tas klikšķis bija briesmīgs! Otrkārt, kritu pilnīgā sev neraksturīgā panikā   Nomierinājos tikai, kad tos dzelžus novāca...
Hmmm, nabaga policisti, ja nu man kādreiz gadītos iekulties reālās nepatikšanās ar rokudzelžu uzlikšanu 

Lia, tas beigtos ar to, ka nabaga policistiem būtu fobija uz Tevi visu atlikušo dienesta laiku.
Man ir paniskas bailes no zobārsta. Zinu, ka mūsdienās ir visādas fīčas, lai nesāpētu, lai būtu smuki salabots utt, bet iestājas panika katru reizi, kad pienāk tā stunda, kad jāsēžas krēslā.

man bija paniskas bailes no asins analīzes kad dūra pirkstā..
un tas vienu laiku notika bieži..tagad laikam tādas metodes  vairs nav

Ja par sapņiem, tad jau ļoti sen sapņos, ja kas tāds kas nepatīk, sev pasaku, ka tas tikai sapnis un  uz priekšu 

nja...
mani pie zobāksta tikai narkozē.
tagad krāju naudu tām ķimikālijām.
ir lietas, ko manas smadzenes un sirds nepārvar...

es domā, ka ir bailes kuras vnk ir jāpārvar, jo vajag..
un punkts... tā nav ne lēkšana ar izpletni, ne vēl kas cits ekstrēms..
vajag un viss