Es vienu gadu uzdomāju petūnijas kastē uz balkona turēt, tādas sarkanā krāsā, jo man tādas patīk. Nopirku maximā, jo palika žēl, izskatījās nelietas un izslāpušas. Atnesu mājās, vannā iekšā un kārtīgi salēju. Atskanēja kārtīgs šļorp un ziedi tādi laimīgi uzreiz izskatījās. Pēc tam iestādiju balkona kastēs, ziedēja ilgi un laimīgi, bet tā liešana gan prasa laiku, nu riktīgas alkoholiķes.

Man gan nav nekāda Liepāja, bet no Daugavas vēji riktīgi zēģelē. Un petūnija ir pārāk maiga puķe, lai manos vējos karātos gaisā un vēl arī labi izskatītos. Bez tam, jā, nemitīga liešana. Varbūt tās īstās kastes ar dubultdibeniem ir risinājums. Tāpēc man ne visai. Šo funkciju labi pilda koši sarkanas pelargonijas.

Jaa.. Par to talku laba doma... es parasti bērnus uzaicinu visus kopā uz kādu pa lielāku darbiņu... Pagājušo gadu mums bija šķūnīša nojaukšanas talkā... baigi feini sanāca... Nu šogad taas pujenes... tik tos mēslus nez kur ņemt... apkārtnē govju nav...

Vigij, neņem to mēslošanu tik nopietni. Komposta kaudze tak noteikti tev ir, var parakt no turienes, pelni ar labi der..un galu galā -minerālmēslus ar neviens vēl nav atcēlis.

Svaigus kūtsmēslus nemaz nevar likt. Vajag satrūdējus, kopā ar satrūdējušiem pakaišiem.

paldies dievam, man globālu mēslu nav. rīt gana smaga darbadiena-atklātā stunda. un bērni, kā zināms, ir auditorija neprognozējama. šie manējie piektie ir dikti atbildīgi un var satraukties, es gan saku, ka tantes no citas pilsētas atbraukušas paskatīties, cik mēs forši. vot.
vells viņu zina, kas notiek manā dārzā. zinu tik, ka t.s. ziemas(hm) vētra ir vareni izplucinājusi stikla(!) siltumnīcu.

Labrīt!
Vēl tikai vienu rītu, neskaitot šo, izturēt mīnusus. Un tad jau, cerams, pavasaris atgriezīsies. Un mežonīgais vējš mitēsies. Turam kājas siltumā un meditējam pie savas rīta kafijas.

Ak, pavasara, ak pavasara, tu visiem sirdis dullas dar... Manās upes pļavās tūkstošiem zosu... Viņām gan pavasaris galvā... Versija, kāpēc tev rīta kafija tik velu... uz darbu nav jāiet, ko?

Zini kā? Kafija darbā esot kompliments no vadības. Tā nu mēs te arī komplimentējam un komplimentus pieņemam.

Bet, ja pēc būtības, mani rīti sākas agri. Esmu no cīruļu zortes. Un pirmajai kafijai roka pastiepjas mājās uzreiz pēc remdena citronūdens. Bet darbā mūs lutina, jā. Prasa. Bet lutina.

Labrīt. A man šodien brīvdiena, nu jūs jau zināt!
Nakts bija silta +4  grādi... šodien lietu sola..un vakarpusē brangu vēju, pāri 20m/s
Jāpabrokasto, un jābrauc pa veikaliem, grīdas segumu jāgādā... izmaksas protams grandiozas... četrciparu skaitlis.

Bet man-godīgi nopelnīta slimības lapa... Un tā nu es baudu vēlos rītus, kopā ar sāpēm... Kāpēc velus? Ja naktī neguļ, tad guļ no rīta... Bet par darbu... Darbā bija sava kruzite, savā kafija un gribi d, er, negribi nedzer.. Priekšniecība ausis neskurinaja par mūsu labsajūtu... Runāju pagātnē... Sol.. Tu dabīgā parketa grīdu klās i?

Nē, Vigij  vinila-tagad ir tāds kā lamināts, tikai elastīgs un mitrumizturīgs. Bet maksā arī. Man būs siltās grīdas, un tur neder dajebkāds segums. 
A tu veseļojies!

Man arī būs vinils, domāju tik kādu toni gribas... Labrītiņ!

Ļepota atkal Larei prātā.

Jā, plikpauri, tev taisnība. Dzīve ir pārāk īsa, lai vēl to paši sagandētu ar žēlošanos un ņaudēšanu. Ir gana daudz par ko priecāties.
Sol, vai esi manījusi arī  sienas vinilu??

Ja jūs zinātu, kā te līst! Gāž! Un vējš. Un manu lielo, veco kļavu nolauza. Nezinu, cik viņai gadu. Es piedzimu, viņa jau tur bija- tikpat liela un tikpat veca. Un mani vecāki arī jaunāku un mazāku netika redzējuši. Tātad ap diviem simtiem varētu būt. Sulas katru gadu tika tecinātas. Un jā, rudeņos bubināts par lapu grābšanu un agros pavasaros par visur sadīgušiem deguniem... Bet nu vairs nav 

Lietus!... It kā ļoti tālu nedzīvojam, bet... Pie manis tikai sīkas sniega parslinas... Un vējš... Hmmm.. Istaba sēžot nav nekā traka..

Mūsējie vinnēja somus. Forši. Sen nebiju arēnā hokeju skatīties.
Labvakar.
Vējš pūš no kājām nosti.

Labrīt..auksts un vējš ārā..kā la izvelk sevi no mājas laukā..🤔