Nē, patīk, patīk. Krizantēmas patīk. Frēzijas! Kā es tā aizmirsu! Darbā es visās reizēs dāvinu tikai frēzijas. Un visi to zina. Un veikalā zina. Jo no sirds var uzdāvinā tikai to, kas pašam ļoti patīk.
Bet manā dobē frēzijas mita tikai vienu sezonu. I nesapratu, kur pazuda. Siltumnīcā viņām patiktu labāk, bet... dobē ne to ziedu, ne smukuma. Nepratu.

Tā nav godīgi. Kuras ir mīļākās? Ja var izvēlēties daudz, tad jau man daudzas patīk. 
Visos gadalaikos. Ziemā padomju laikos bija alpu vijolītes. Tās parasti atgādināja svētku dienas. Tirgoja veikalos.

... smaržu karaliene-lefkoja... lilija... saldà mīlamargrietas dārzaun tak flokši)))))

pareizi, pareizi jūs sakāt par tām neļķēm un narcisēm.par studentu neļķēm man īpašs stāsts-man dzē dē ir 6.jūlijā, mans ōpaps piektajā no mūsu dārza ar kurjeru-manu tēti atsūtīja pušķi. es piezvanīju un pateicos. tā bija mūsu pēdējā saruna. pašā vakarā viņš nomira...
liliju smarža šķiet agresīva. arī, ja daudz hiacinšu

Man rozes patīk. Vislabāk. Ir jaukas arī citas puķes. Bet rozes ir visskaistākās, vissmaržīgākās, viskrāsainākās, vispār vispārākās, visvisvis.🌹🌹🌹
Kāpēc? Vvz.

Par Alpu vijolītēm arī no kolēģes dzirdēts, ka ne visai patīk, jo arī viņai decembrī dzim.diena, un savulaik tikai tās vien tika dāvinātas.
Man bērnībā bija kāmis, kas brīvi skraidīja apkārt. Tad viņš uzkāpa uz palodzes, saēdās Alpu vijolīšu lapas un nomira. Mēs nezinājām, ka indīgas. Tāpēc tās nu gan nav mīļākās puķes.

Liliju sīpoli ir ūdensžurku delikatese. Bet esmu atklājusi, ka t.s. Āzijas lilijas viņas negrauž. Un tagad spiežu uz tām. Baltās bija izmēģinājumam, pirms gadiem trim. Un rudenī saspraudu visādus sīpolus. Un jau tagad pavasarī bija atnākuši pasūtītie, sastādīju arī tos. Ceru, ka pa šiem aukstumiem izdzīvos.

Nu ja jau runa vairs nav par pavasara puķēm, bet vispār, tad - frēzijas, lilijas un rozes. Un ceriņi dikti patīk.

Ak, Lare! Runa, es ceru, te būs par daviskautko.

Un senie, smaržīgie jasmīni.

... akācija, magnolija, sakura.viss ir skaists..viss, kas aci priecē un zaļo masu pakrãso... madaras nakts vijoles aromāts ir kaut kas...

..un puķu zirnīši..kā tie smaržo!!

Mana sakura kaut kur jau nāk. Bija pasūtīta. Bet piegādātājs uzrakstīja, ka stādi izrādījušies garāki, nekā kurjers var atvest. Un tamdēļ viņš stādus vedīšot pats. 
A mož krāpnieki?

Es visu savu mūžu nezināju, ka jasmīns patiesībā esot filadelfs...

... un ūdensrozes...
Nu ja..ka Filadelfs..

Vai roze nesmaržos, jebkurā citā vārdā saukta... vai jasmīns nesmaržos par filedelfu saukts😆

Tā kā puķkopību nevienu dienu neesmu mācījusies profesionāli, bet viss tikai tādā savā diletanta līmenī, metodom vtika, jāatzīst, ka kļūdas, neizdošanās un visādas šaizes bijušas daudz. Ir man tikuši iesmērēti augi, kuri tipa forši, skaisti, bet nežēlīgi vaislīgi. Pārņem teritoriju un nobeidz, izspiež visu citu. Piemēram, ežziedes. Piemēram vijolītes, zilsniedzītes, un arī cīrulīši, Sol. Varbūt ne visas šķirnes, nezinu. Bet tie sakņu gumiņi izplatās ar katru ravēšanu, rakšanu un kužināšanu. Neizlasāmi, neizskaužami. Vēl ir tādas sīkas, dzeltenas zeltstarītes. Nu jā, ne visas es pirku. Kādas atnāca jau mantojumā arī.

Manā dārzā ir trīs dažādi-parastais, pildītiem ziediem..un ar sīkiem, bet smaržojošiem pēc meža zemenēm!-tas par jasmīniem

Ja par ūdensrozēm, tad savlaik lasot "Mazliet sāpēs"(seriāls gan garàm), patika melnais jociņš, ka nav dzīvībai bīstamāka auga par ūdensrozi.Vairākas minūtes zem tā un beigts esi🥲😁

Par vijolītēm nezināju, ka tā vairojas, bet es viņas pārcēlu uz pagrabu, man tāds, ar zemi apbērts... un tagad tās sienas ir apaugušas ar vijolītēm... zied... un smaržo vnk fantastiski! Cīrulīšus pirku un stādīju ar nodomu. Ir vēl tādas baltas zvaigznītes, tās gan vairojas nemaņā.., bet tā kā man zemes daudz, tad lai viņas tajā zālājā zied.

Pirmajā gadā, kad nodibinājām ģimeni, pavasarī pagalmā iestādījām balto akāciju. Nu, sākumā jau neko. Smaržīgi, balti ziedu ķekari un tā... Bet tie dzeloņi... un mazi bērni plikām kājelēm... Es iiiiilgi pretojos nozāģēšanai. Kokam pa to laiku jau bija gadu četrdesmit... bet kur sīksta dzīvība! Nu ir jau pieci gadi, kopš nozāģēts, bet tik un tā visu vasaru nāk augšā atvases visādās neiedomājamās vietās. Īpaši patīk ogu krūmiem vai peonijām pa vidu, kur ar pļāvēju nenostaigā.Vai kazbārdim viducī, kur vispār ilgi nepamani... Tas man tagad hobijs. katru vasaru atvases raustīt.