Šodien izlasīta atziņa. Zieds nav tikai tā ķīmiskais sastāvs. Zieds nav tikai fiziska substance – katram ziedam piemīt arī smalka, gandrīz neredzama enerģija, kas mijiedarbojas ar cilvēka emocionālo un garīgo pasauli. Zieds sevī iemieso ne tikai dabas skaistumu, bet arī dziļu vēstījumu – katrs zieds stāsta savu stāstu, nesot sev līdzi senas zināšanas, tautu gudrību un cilvēku pieredzi. Kāds ir Tavs mīļākais pavasara zieds un kāpēc?
Mūsdienu belaši varētu būt labāki, kā padomju laikā. Ne velti baumoja par suņa gaļu tajos. Lēti arī bija, šķiet 30 kapeikas. Bet diez vai ēdīšu, jo baigā eļļas daudzumā cepti. (Un zinu kurā mego cep).
Vēl nesen par belašiem klīda anekdote: pircējs, pērkot belašu, pārdevējai ar smīnu jautā- pirms tam rēja vai ņaudēja? Pārdevēja ar smīnu atbild-pudeles lasīja.
šo rītu gribu sākt ar talantīgā aktiera Viļa Daudziņa vārdiem:"Nerunā riebeklības par valsti, no kuras esi nācis". esiet sveicināti, latvieši un Latviju cienošie un mīlošie! ... P.S. savukārt belašu anekdote ir sena kā padomija. vai to bija vērts atcerēties, nezinu.
Labrīiiiiiiiiiiit! Visiem sarkanbaltsarkans sveiciens Latvijas dzimšanas dienā! Vakar godam nosvinējaam. Nu jau ēdamistabā sāk pietrūkt vietas. Solaris, apsveicu lepno māmiņu 🥳
Labrīt. Nu ko, strādājat? Bet man vēl brīvdiena... lalala Šovakar iešu uz kino. Pašreiz atsauksmes tikai pozitīvas (par TTT). Esmu dzirdējusi, ka visiem, kam padumjo laiku saldējums liekas tiiik gards, un vispār -ka tie laiki bija superpuper, tiem šo filmu vajadzētu rādīt piespiedu kārtā!
Labsrīts! Vai nu jau- labdien! Gaidu iespēju redzēt. Biju aizņemta, kad Jēkabpiī rādīja, tagad jādomā- kur un kā. Bet vakar noskatījos aizkadrus un dokumentāli - spēlfilmu par Kārli Zāli un Brīvības pieminekļa tapšanas laiku.
Vecāmamma man atstāja grozu zīļu. Viņa teica: - kad tās iesēsi, jutīsi Latviju mīļu! Vecāmamma man atstāja aveņu tēju. Viņa teica: - kad to dzersi, nebārsi Latvijas vējus! Vecāmamma man atstāja bišu dravu. Viņa teica: - kad tās nesīs medu, teiksi katru dārzu un pļavu! Vecāmamma man atstāja savu soli ņipru. Viņa teica: - kad tā iesi, turēsi Latviju stipru. Vecāmamma man atstāja Latviju pašu. Viņa neteica, lai to mīlu, viņai nebija par to bažu. /U. Auseklis/.
ak mans dievs, viņas vēl stāda. būtu, kā te visvisvis iesaka, baudu kārpiņām ķērušas. manas garšas kārpiņas, piemēram, šodien priecājās. ak, un domāju par savu mīļo dūcīti .ak!
Es tādā nozīmē, ka nav ne jausmas- kad tās stāda, kad pārstāda, kad dala, kad apgriež, kad zied un kad ieziemo. Tumša bilde. Bija viens brūdžiņš, kuram sniega roze pie mājas auga. Mammas stādīta. ( Un vairāk arī nekas ) Kas zin, varbūt no tā man tāda attieksme