Šodien izlasīta atziņa. Zieds nav tikai tā ķīmiskais sastāvs. Zieds nav tikai fiziska substance – katram ziedam piemīt arī smalka, gandrīz neredzama enerģija, kas mijiedarbojas ar cilvēka emocionālo un garīgo pasauli. Zieds sevī iemieso ne tikai dabas skaistumu, bet arī dziļu vēstījumu – katrs zieds stāsta savu stāstu, nesot sev līdzi senas zināšanas, tautu gudrību un cilvēku pieredzi. Kāds ir Tavs mīļākais pavasara zieds un kāpēc?
Ik pa brīdim lasu tās sievietes pašas izdomātos vai aizgūtos prātojumus FB.(runa ir par versijas publicēto).tālāk par pāris rindām netieku, jo mani besī tās... absolūti... neiederīgās... daudzpunktes
Es, Liz, arī tekstā lietoju daudz daudzpunktes man tas nozīmē, ka es tajā brīdī meklēju pareizākos vārdus, kā pateikt savu domu. Un nav tak daudzpunkte sliktāka par, piemēram, "iekavas ciet" zīmi visur, bezjēgā un daudzskaitlī.
Atvainojos, ka iejaucos. Man arī uzrakstīja Alberts, kuram māte it kā no Ogres, bet tēvs no Tomskas. Bet pats esot Krievijas armijas virsnieks Sīrijā. Domāju, ka kārtējais interneta krāpnieks.
Sol, es taisu vienai dobei rekonstrukciju. Uhhhhhh, ka ieskrējos. Kas tik viss tur neizrokas. Jēziņ! Un tad tur būs tukšs, tīrs, un salikšu pēc plāna visus jauniegādātos smukumus. Vot.
Jāaaaa, kas nu ir, tas ir. To es arī labprāt. ( Ja nu viņam gadījumā kaut kas, kas pašam apnicis, bet kādreiz bijis kolekcijas vērts ) Gandrīz saliku daudzpunktes. Liz, piedod.
Ui, cik skaista peonija, Versij! Labvakar. Diena šodien skaista, saulaina. Minos mājās un elpoju dziļi. Nu foooorši! Ir tak patīkamāk mīties tad kad ir sauss un silts. Trešdien no rīta, braucot pie zobārsta, patrāpījos zem lielā mākoņa. Nu, vai zinies... (daudzpunkti), visas acis un brilles aizlija. Un apmetņa kabata arī. Biju aizmirsusi aiztaisīt cieti. Uzeju līdz reģistratūrai un nevaru saprast kāpēc kabata smaga. Izrādās ka ūdens. Pa kluso izlēju papīrgrozā. Nu, nepieklājīgi.
Labvakar.. labrīt vēl tā kā par agri... palasīju jūsu sarakstīto... Es šo rudeni baudu un veltu sev. Kā nekad agrāk šai dzīvē Ceļos no rīta, kad ienāk prātā, ņemos ap savu projektiņu dārzā-man topā zemeņu šķirnes. vingroju, nūjoju, vienkārši staigāju ar suni, gribu bulciņu, tad arī nopērku un ar kafiju... Puķu dobes sakopj zobus sazmiegusi..vēroju kā lapas lēnītēm birst no maniem berziem.. Nopirku dziju - gribu uzmargot kaut ko sev... Varbūt 30 gadus to neesmu darījusi, bet man sanāks... Šodien bijām kaimiņu novadā ar uzstāšanos... Pagasts looooti maziņš - tikai 75 cilvēki, bet zālē bija pilna... Prieks... Nu jau labunakti...