dzīves laika, mums raksturīgas vairākas sociālās lomas, mēs iemācāmies ar tām sadzivot.
Taču mūsu laika specifika ir tāda, nevis ka šīs lomas plūstoši  pāriet viena otrā, bet būtībā eksistē paralēli. Piem. vakrā mājās, kad tev ir mammas loma, tev zvana no darba, ka rītdienas plāni mainījušies... utt... Šī saskaldītā eksistence mūs attalina no sevis-kā veseluma-apzināšanās.Viss notiek kā tada paātrinajumā...

Tas nemaz neizklausās pēc Ebetes. Vajadzēja piekabināt citāta autoru... labrīt.

no rīta auzas + mandeļu milti..kafija
pusdienās būs cepeškrasni ceptas kotletes..gaļa+cukini+burkāns..un kaut kāda zaļbarība

Vai recepte pret stresu būtu ēšana??

Kādam droši vien, ka tā arī ir.

arī, bet man galvenais tagad neuzbaroties atpakaļ..
labi, ka jau pasen diētiskākā  režīmā dzīvoju, ja kas tāds būtu pagajušo gadu ap šo laiku..
nu nezinu, nezinu kas notiktos..

Versij, autoru nevaru piekabinat, jo tas nav precizs citats, ber saisinats un parveidots, lai jums nebutu garlaicigi lasit . A to, ka te neķidaju savus tekstus, nemaz i neslepju..likas, ka visi sen jau to sapratuši...

Dažkārt taukus uz vēdera sauc nevis par riepu, bet par stresa vēderu... )
Stresa reakcijas laikā, organismā veidojas un palielinās kortizola limenis, tas savukārt var notikt, ja paaugstinas glikozes līmenis... un tad tur talak tada ķēdite, kas saistīta ar aknam, taucinjiem uz kājām, rokām u.c., maina sātu un apetīti-sāk gribēties treknu, saldu, ... vairāk gribas ēst. Tads apburtais loks... tu ēd, un tev šķiet, ka tev būs labak...
..nu, tas tā ļoti saīsinati)

paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks))

nu grib man to stresu par visām varītēm iemānīt!! ja ne citādi, tad vēdera veidā! Bet, cik sevi atceros, nekur citur man arī tie tauki nav bijuši, tik uz punča..., tadsanāk, ka es visu laiku stresā

tu visu laiku ēd, tāpec to sresu i nejūti

/ēdu ar.  jogurts ar lāceņu zapti... dikti diētisks.., vēl maltas linsēklas piebēru, lai fiksāk kustās pa iekšpusi

man nemaz nevajag teikt, jau uzreiz skaidrs, cik tai jogurtā daudz cukura ... vot tev i glikozes radītājs gatavs

maltas linsēklas neesot tik labas, ka nemaltas... man ar ir maltas, bet nemaltas es tagad rimi neredzu, bet apkart skraidīt un meklēt ar nav iekšā pašreizejā momentā... To tas vīriec stastīja... nu, nu Bremanis vai ka tur... Un linseklu eļļa  ātri veca paliek-1 mēn. var lietot no ražosanas datuma..kaut ka tā)

sveiki... nu vai zin... ar mani kaut kas nav kartībā... mani pievelk nepatikšanas... vakar vakara velobrauciena laikā paņēmu savu draiskuli Reko līdz, lai izskrienās... un vajadzēja mums satikt Reko lielāko ienaidnieku-Bimu..saplēsās... man tagad nepatikšanas... viņs man tāds draiskulis, mīlulis, dzīvespriecīgs, bet še tev... un atkal stress-uzcepu biezpiena sacepumu...

a vot i otrādi, tieši nemaltās pielīpot pie zarnu sieniņām, ka ar kasīšanu nevarot nokasīt, a maltās iziet cauri pa smuko! es arī lasu... šad tad

viņs taa ka uz uzturvērtibu spieda, ka maltas esot mazak...
eu, bet šjito tavu stastu es par mazajiem tomātiniem dzirdeju-par to pielipsanu... man ēst sāk bail palikt, viss visur pielīp

... vai tad nemaltās nevajadzētu gremot?... ilgi izbaudot to garšu nianses?))

..kad Vigija piemin Reko... tad skaidrs, ka šis atkal sū... savārījis...
Nez vai Reko paliks rāmāks-to biezpiencepumu ēdot

nekādas dižās garšas nianses tām linsēklam jau nav... un eļļa ar nevisai... tik tur tas Omegas)