ūja, ūja... kadi vairs darbi, tak uz gultu jāskatas... es jau ar ēdu, bet kauns bij teikt, bet, ja jau tu pirma atzinies, ta nu ko tur vairs)))

Tāda nu es esmu ... godīga.

 ..tas nu gan..vārds vietā)))

Labi, jāiet, laikam, un jāliekas uz aiju. Tikai nejaukt ar Aiju, kā teiktu Valets

... nolaist tvaiku!!))))... nolamāties tā pa sulīgo..no sirds, kad vārdu jau trūkst leksikā... un tad sākt domāt, ko darīt tālāk... ir viens variants... otrs būtu laist gar ausīm stresu un būt mierīgam, kā pitonam...

..pirmajaa variantaa-plosaas stresa hormoni), erotik.

Labrīīīīīīt! Plosamies, kustamies, bļaustamies! Vēlams mežā vai pļavā.
Ārā saule, frādi iet uz augšu, bikses slīd uz leju... interesanti vai tas ir uz siltu laiku vai lietu?

... uz balkona uzdziedam OOOO Belllaaa čauuuuu)

Labrīt! Rosols un peperoni ar jaunsieru puncī, brūkleņu morss pa rokai, skatos Kauliņu un izvairos no diskusijām, kur plēvspārnim dotas balss tiesības.

... situ dūri uz galda, situ dūri pie krūtīm!!
Elžbet! vai tad dzeiva vai ko?
Friin! Kurā vietā skaties? Un kas tas ir ko skaties?

Beata, blondīne jaukā, pa kanālu fox skatos seriālu Nozieguma skelets.

Labdien! ..kaut kā stress no manis neatkāpjas... no rīta sačakarēju telefonu un paliku bez sakariem, jo viņs pieprasīja Puk kodu. Vai dieniņ, kur tad lai es to vairs atrodu..kamēr sazvanīju..no kaimiņienes telefona, kamēr tiku atpakaļ dzīvē... nu stress vai ziniet... tagad ēdu, ēdu... pusdienlaiks... iešu ārā prom no ledusskapja..

Tā ir pazīme, ka tu, Vigij, esi emocionāla ēdāja))

*tu eed, ja esi stresā
*tu eed, lai justos labak...
*tu mēdz apbalvot sevi ar ēdienu
*ēdiens tev palīdz izjust drošību un mieru
*tu jūties bezspēcīga ēdiena priekšā, ja uz galda ir kuuka, tu to noteikti paņemsi...
*tu apēd vairāk, nekaa esi plānojusi...
*tu pavadi daudz laika, iegādājoties pārtiku
*lai mazinatu negatiivas emocijas, tev nepieciesams arvien vairaak paartika

Man līdz jūra un fotografēšana, kāda aizraujoša filma, grāmata. A ja galīgi nevar iemigt un nākošā diena nozīmīga, tad tabletīte.

vai tas ir normāli, ka man nekāda stresa nav??? Nekāda... pilnīgi..

tas ir slēptais stress kas līdīs ārā vēlak, man arī it ka nav..
tik saldumi kā signāls

Slēptais stress pēc laika nāk ārā ar trauksmes lēkmēm

eu, bet tiešām tam stresam jābūt obligāti? visiem, visiem?
Par ko stresot, ja pa lielam man un man tuvajiem viss ir labi, bet stāvokli valstī es ietekmēt tāpat nevaru?!
Un kam no tā kļūst labāk, ja es grauzīšu nagus, naktī negulēšu un rīšu rozā tabletītes?

Tieši par to arī ir stress, ka neko, pilnīg neko mēs nevaram ietekmēt un par tām sekām, kas būs no tā visa. Es domāju, ka par vīrusu kā tādu toč maz kas streso. Bet par visu tālāko... nākotni. Nu bailes no nezināmā.