pēc uhh un ahh seko ES bet pirmstam bija ( Mēs ) laikam šo būsi nepietiekami vērīgi lasijusi   

Ja "pofig" tad kāda runa par mīlestību???
Night piedāvātais variants ir vienpusēja kāda pielūgšana, nevis mīlestība.

dina, kāpēc uzreiz tādas mocības ar līānu no ādas ārā un kaut kādām kosmiskām pārmaiņām. sāksim ar to, ka tas otrs tevi mīl tādā, kāda tu esi. nu vismaz tam tā vajadzētu būt. otrkārt - ir arī bik jāatšķir otra cilvēka niķi un patiešām tas, kas viņam vajadzīgs lai būtu laimīgs. nav runa par izdabāšanu niķiem, mirkļa iegribām vai untumiem. runa ir par otra cilvēka darīšanu laimīgu gan fiziskā, gan garīgā plānā.
kas katram no mums ir visvairāk vajadzīgs, kas parasti mūs vislabāk nomierina un uzmundrina? pirmākrt jau tas ir mīļums un sirsnība un otra gatavība mums to sniegt jebkurā laikā, vai tadne tā?

Tāpēc arī palieku pie tā, ko teicu pašā sākumā. nav noteikumu.

dina, nu bet kas tev liedz būt kopā ar tādu cilvēku, kas srī dzīvo pēc tādas pašas definīcijas? tad sanāks, ka abi ir gatavi mainīties otra laimes vārdā. mēs jau paši izvēlamies, ar ko būt kopā.

un tā ir apsolūtam vairākumam cilvēku... un nav ko te daudz mocīt prātu. pat dzīvniekiem ir precību laiks un kādas tik smukas izdarības šie neizdomā lai tiktu pie kārotā. un ja pieņemam ka cilvēks tomēr pa daļai ir tāds pats dzīvnieks... liekas ka visi jautājumi atkrīt paši par sevi

karoče es par rozi3. tālāk night vari stāstīt pati sev ko vien vēlies         

dumpigais, es domāju, ka tu nesaproti manu jautājumu vai nesaproti, kas ir ego. ego arī ir tas ES. tātad tev ir pirmā vietā mīlestība tu pats?

un kas attiecas uz šo te manu tekstu -> "jo tā es gribu, jo tā man vajag un man tā ir labāk un patiesībā pofig, ko tu par to visu domā un jūti, bet MAN tā vajag"... varbūt ja atzītos sev tā pavisam godīgi, tas tā arī ir vairākumā gadījumu. mums ir vienalga, ko tas otrs, ka tik mums pašiem ir labi.

... es domāju, ka lielākās ziepes ir tur, ka gaidam, lai mūs mīl tā, kā mums to vajag... , bet, ja to sviestu atmet un pieņem, ka otrs mīl tā, kā viņš to dara, tad nekāda sevis laušana nav vajadzīga.
Piekrītu domai par abu attīstību attiecībās, bet tas nav saistīts ar sevis pārveidošanu.

Nedomaaju, ka iistu miilestiibu var nodaliit no sexa... tas vis kopaa tik veertiigs      

Nepiekrītu pilnīgi un galīgi tēmas ievirzei! Kāds vienalga par to otru? Ja kādam tandēmā ir vienalga , tad tā nav mīlestība, bet kopāsadzīvošana, kopāeksistēšana.
Ja es mīlu, tad es sagaidu, ka mani mīl, ja es domāju par otru, tad es sagaidu, ka domā par mani, ja es atsakos no savām privilēģijām un ieradumiem otra laimes vārdā, tad es sagaidu, ka viņš to pieņem un saprot un mainās, lai sniegtu man komfortablas sajūtas. Lai spētu kādu mīlēt un uzupurēties otra cilvēka laimes vārdā, vispirms ir jāciena pašam sevi, citādi (piekrītu Rozei) pazaudēsi sevi...

un traktāts tiks novērtāts ar nobeļa prēmiju...    

Hmm,cilveeki jau vispaar mainaas,uz kuru pusi kursh,taa jau atkal cita lieta:).Man jau nu gan shkjiet,ka cilveeks jaapienjem taads kaads ir,jo tikliidz kaadu gribeesim izmainiit,vai arii pashi dikti izmainiities(es te nedomaaju sadziiviskus siikumus),tad ilgterminjaa tas nestraadaas.Ja abiem sapas bez kaadaam tur izmainjaam,tad arii ir taa miilestiiba,a taa taada kopaa saticiiga dziivoshana vien sanaak:)).

vienalga - tas nozīmē, ka neanalizē, kāpēc mīli, jo tas tev nav svarīgi ietērpt definīcijās vai nosaukumos, tās ir sajūtas. Ne jau vienalga par to otru, iet runa tikai par savām jūtām ja jau tās ir radušās, nafig jāanalizē... savas sajūtas taču ne vienmēr saistītas ar kādu noteiktu izpratni vai definīciju.

lasiet to, kas rakstīts, nevis, ko vēlaties tur saskatīt.

Roze3>
   vispār jau mans tekstiņš par "vienalga", bija atbilde uz Night teikto!

dina66...    nu vienalga paskaidroju savu domu

par to vienalga... uz to pusi teica P. Koelju, man šī formula vislabāk patīk.

labi, piemērs par "man vienalga". satiekas divi cilvēki. sākas tā teikt attiecības, bet tad viensno viņiem saprot, ka nav īsti pa ceļam, bet otram tā neliekas. viņš grib, lai viss ir kā bija un negrib laist to otru vaļā, jo viņam liekas, ka mīl. pie tam tas nekas, ka tas otrs ir nelaimīgs. gan jau ar laiku iemīlēs un pieradīs.

Iesākumā jau mēs viens otru pieņemam tādu kāds ir... bet laikam ejot, ja tas otrs patiesi nav vienalga, tad attiecības ir jākopj un jāmainās-savā labā, otra labā- vienalga ( atkal jau "vienalga"   ), galvenais, lai attiecībās nepazūd vēlme otram sagādāt patīkamus brīžus... tad laikam tā arī ir mīlestība.

Night, man patīk teiciens, ka par savām jūtām katrs pats ir atbildīgs... arī par savu mīlestību.