roze, gan uz garīgām, gan ne-garīgām. garīgo no materiāla vai fiziskā nevar nošķirt. tas ir viens kopums.
mēs esam garīgas būtnes, bet dzīvojam materiālā pasaulē un jāņem vērā ir abi šie tā teikt esības līmeņi.

> sascha - šeit nav īpaši populāri lasīt 10lpp tukšu pļāpu ...
1. kur tad ir.
> sascha - ... tukšu pļāpu- tie, kas grib pļāpāt- to dara.
2. kā par nelaimi Y. es vēl ar mieru, ka mazliet ko ne pa lietu uzraksta, ja tas nav tik pašsaprotami un garlaicīgi, ka mušas krīt nost no griestiem aiz garlaicības.

> sascha - šeit nav īpaši populāri lasīt 10lpp tukšu pļāpu ...
1. kur tad ir.
> sascha - ... tukšu pļāpu- tie, kas grib pļāpāt- to dara.
2. kā par nelaimi Y. es vēl ar mieru, ka mazliet ko ne pa lietu uzraksta, ja tas nav tik pašsaprotami un garlaicīgi, ka mušas krīt nost no griestiem aiz garlaicības.

Es pateicu savas domas.
Citādi viss izskatās kā divu vienošanās kā ilglaicīgi sadzīvot kopmītnes istabiņā lai būtu maksimāli ērti ar lielo sarakstu pie sienas, ko kurš solījis.

... roze?? bet vai tad tā ir mīlestība ??? dzīvot pēc kopmītņu principa?

sascha.   ... nu man pilnīgi jāatkārtojās.

Es teicu, ka šo definīciju saprotu ka tā ir par garīgām lietām un uz ko vajadzētu tiekties un nevis par zeķēm. Un, ka citādi... /to ko tu izlasīji/

Bet tas, ko es domāju par mīlestību jau uzrakstīju pašā, pašā sākumā.

kopuškā reti dod izvēlēties, kas ar ko kopā dzīvos.

kāpēc piespraust pie durvīm sarakstu ar solījumiem? kā būtu ar - es piefiksēju, ka viņu tas kaitina, varbūt labāk tā vairāk nedarīt (lasi mainīt savus paradumus kaut ko darīt mājās).
bet tikai nevajag te atkal ieciklēties - kā tad tā! tad jau tikai esmainīšos un tā neder.
ne velti ir sakāmvāds - dods devējam atdots.
šodien jūs pamainīsiet kaut ko savā ikdienas solī, rīt otrs.

> šodien jūs pamainīsiet kaut ko savā ikdienas solī, rīt otrs

nu, tā kā mazliet vajadzētu arī, ja kopā dzīvo kaut draugi vai kaimiņi.
a to "Tu nosti manu kaķi, es nositu Tavu suni!".

novēlu Jums mainīties par 100% savas iedomātās mīlestības dēļ... un tajā pašā laikā atcerēties, ka neviens cilvēks nav laimīgs, ja viņa iersto dzīves veidu liek mainīt par 100%...
tad tā ir vnk spēle..

... un nogurst no mainīšanās...

night, Tu nemēģini mani pārliecināt, bezcerīgi. Man kaut kā ir sanācis dzīvot ar vienu cilvēku vairāk kā 20 gadus. Savs viedoklis. Un definīciju tulkoju savādāk.

night??? - viņu kaitina??? un Tevi nekas nekaitina??? vai neesi gadījumā ’pelnrušķe" no pasakas??

roze- man sāk likties, ka mēs par vienu un to pašu.. bet meybe kļūdos..

roze, bet cilvēks jau pats visu laiku mainās. tu gribi teikt, ka tas cilvēks, ar kuru tu kopā 20 gadus ir tāds pats kā pirms 10 gadiem? loģiski, ka nē. tātad, ja tu gribi mainīties otra dēļ, tad tev sanāk visu laiku mainīties. ja tu saki, ka no tā nogurst, nu tad man tev jāizsaka līdzjūtība.

sacha, neviens nerunā par kaut kādu 100% mainīšanos kāda labā. cik var... ja tev kāda dēļ 100% jāmainās, tad jautājums, kā tu vispār iepatikies tam cilvēkam?    

sascha, tev laikam nesaprast to, ka tādai attieksmei ir jābūt abpusējai, kad cilvēki dzīvo kopā - tas nozīmē tu mainies un otrs mainās. bet ts nav nekāds tur saraksts pie durvīm - kas tagadko mainīs un kas tagad ko nē.

un interesanti, kā roze tu iedomājies to saskaņu attiecībās, ja abi tikai pa garīgo lauku vien ganīsies un tur visu harmonizēs, bet tīrā sadzīvē būs totāls bardaks un nerēķināšanās ar otru? kad vienam būs vienalga, ka otru kaitina izmētātas zeķes, bet otru besīs ārā "nepareizi" izspiestā zobu pastas tūbiņa. tur viss aizies pa gaisu un uzsprāgs kā burbulis, neraugoties uz saskaņoto garīgo pasauli.
saku vēlreiz - garīgo no fiziskā jeb materiāla nevar atraut nost. attiecībām jābūt saskaņotām gan vienā, gan otrā plānā.

nez vai citiem ar tā ir,bet beedai uznak maiņlaiki- ne saukti ne lūgti! Ik pēc kaut kadiem 10 gadeļiem, iekšā kaut kas notiek - tā teikt-uz acīm citas lecas tiek uzliktas! ja tā ņem-diez kas nav-ka tur kāds " svešinieks "nez kam par godu uzliek savas klapes!:))

night... Tu tagad nodarbojies ar teoriju.
Galīgi nejūtos, ka man būtu vajadzīga līdzjūtība. Es nemainos kāda dēļ, kādreiz to darīju un tā bija lielākā kļūda, izrādījās, ka var dievīgi sadzīvot, ja neko nedara speciāli tam otram... lai cik paradoksāli tas neizklausītos. Apgrieztais egoisms. Mainies līdz ar gadiem, notikumiem, attieksmēm, izglītībām , mīli sevi, mīli dzīvi un dabūsi mīlestību atpakaļ. Ja runājam par Momblānu, jā ir atsevišķas lietas, kas sagādā prieku, bet ne jau tā, ka no tā atkarīgs vai būs mīlestība vai nē. un tici man, nu netraucē tā citādi izspiestā zobu pasta... tā sāk traucēt tikai tad, kad pats esi nīgrs un neapmierināts ar dzīvi.

sanāk, ka sev piesaisti nevis to, ko vēlies vai centies, bet kas esi tu pats.

Mīlestība var mūs ievest ellē vai pacelt debesīs,bet tā allaž kaut kur ved.Un mums tā ir jāpieņem jo tikai mīlestība baro mūsu eksistenci...

ar tām zeķēm un zobu pastām interesanti... uz to tiešām var ieciklēties, kad gribas paskandalēt...    kādu stresu izlaist.