protams, ka ārpus- viņš sāka nākt šurp tikai pirms 2 menešiem, kad pārvacos šurp...

varu saķert gan kaķi, gan peli! ko labāk izvēlēsies?

man neko nevajag ķert...
es vnk padalījos ar ziņu...

Nu tur individuāli.
Var sanākt, ka dzīvnieks būs uzticīgs mūžam.Var gadīties ka nē.
Es reiz mēģināju"mežoni"pieradināt(~4 mēneši)-nesanāca.
Katrā gadījumā ir vajadzīgs laiks.
Neesi slinka-ieliec kaķa bildi :)

..šEIT? mana kaķa bildi?
... viņs paslaik izskatās ļoti nožēlojami- bet vizuali uzlabojas ar katru dienu...
ja neesmu bijusi majās- viņš jau no rīta sēž pie darza durvīm... ja nāku mājās no darba- ņaud- bet ļoti klusi- prktiski bez skaņas...
mani dzīvnieki man ir bijuši uzticīgi līdz beigām- pat ar asarām, kad saprata, ka atvados... uz neredzēšanos...

Man šorīt gribas parunāt-par vienaldzību...
Vakar Bez Tabu bija sižets par sievieti, kas piedzemdēja Centrālajā stacijā ..uz grīdas... cilvēki gāja garām, apsprieda to..un neko nedarīja, ..tikai viens vīrietis, kurš pats bija invalīds-izsauca ātro palīdzību!
Jā, sieviete bija dzērāja, bomzenīte, bet, vai tāpēc ļaut viņai noasiņot... un bērnam aiziet bojā?..man tas nav saprotami??

Annika, piekrītu par vienaldzību. Pa kādu krievijas kanālu bija sižets, kur avarējušā mašīnā dega cilvēki, nespēdami izkļūt laukā, bet blakus eošie jaunieši mierīgi smēķēja un to visu filmēja. Citi divi puiši, kuri nejauši gāga garām izsita priekšējo stiklu, un vismaz vadītāju izvilka laukā. Aizmugurē sēdošajiem viņi diemžēl nespēja palīdzēt.

Mūsu ciemā viena draiskule ziemā, salā bija aizklīdusi līdz kaimiņmājai - kādu km no savas mājas. Kaimiņiene izsauca policiju (varēja pati mājās pārvest, vai kādam kaimiņam paprasīt), kura viņu savāca un aizveda ne uz māju, bet uz 30 km tālu policijas iecirkni un otrā rītā tādu apdullušu no tā izlaida, sals gan bija mazinājies, vien -15. Bet tāpat ar kājām bija jānāk mājās..

Равнодушие — это Душа в коме. (piedodiet, bet netulkošu) Manuprāt tas ir labs dvēseles stāvokļa apzīmējums. Diemžēl mūsu sabiedrība ar to sāk sirgt aizvien nopietnāk...

costa... dod savam mincim tikai "Rojal Caning "... būs spalva kā brīnums!!!
Un tur iekšā esot pilnībā visas vielas, kas minkam nepieciešamas pilnvērtīgai dzīvei!
Un nekādus ēdiena pārpalikumus, traka vai?!
(vetārsts man tā pateica, pirms 10 gadiem, un esmu to pildijusi..un viss ok!)

Un kas notiek ar to kaķi, kad nonāk uz ielas? Momentā slims, jo bez imunitātes.

ainnika es šito lasiju..nu vai tad tik daudz ka zisaukt ātros neviens nevareja..un kur stacijas apsardze, apkopejas un jebkads personals..

Apsargi bija savākuši to puisi, kas izsauca ātros, ..jo viņiem redz likās aizdomīga tāda aktivitāte... paradoksāli...

Tad nav jābrīnās par vienaldzību. Reiz saucu poličus, kad dzērāji piesējās garām ejošiem bērniem. Nu riktīgi mani izprašņāja, kas esmu, kāpēc vispār zvanu, kur dzīvoju utt.

Ak, šausmas... kas tik nenotiek...

Bet kad kādam jāuzliek sodu par auto nepareizu novietošanu, tad policisti ir ierindā ..

Ir tā, kā man maksā-tā es strādāju!!..Neviens negrib darīt neko lieku... tas novērojams gan policistu, gan mediķu vidū..-.zudusi parasta cilvēcība..

Pārmaiņas pēc par labo... : vakarā ap desmitiem zvana tālrunis, nedaudz pabrīnijos, jo sen neviens uz mājas tel.nezvana... izrādās pašvaldības policija.Piezvanija, lai pabrīdinātu, ka esmu aizmirsusi līdz galam aizvērt automašīnas logu, pasažiera pusē, ieteica būt uzmanīgākai.Nu, nebija slinkums meklēt pēc valsts numurzīmes kam pieder, kāds tālruņa nr... vēl tagad atceros 102 ekipāža.Otrs gadijums tāds pasenāks... bērns nāca no skolas, gadi deviņi... uz trepēm gulēja piedzēries kaimiņš... sīkā sabijās... mūsu mājā toreiz bija policijas iecirknis, aizgāja palūdza, lai policists pavada uz mājām... atveda, piezvanija pie durvīm, pārliecinājās vai bērns tiek iekšā... tā, kā nav tikai slikto un vienaldzīgo.

... vakar biju saņemt pasi, Rīgā, Alunāna 1... nu tā iestāde, kur maina pases!
Ieeju... acis uz kātiņiem-telpas stūrī konkrēta peļķe ar asinīm... visa grīda izpēdota asiņainām pēdām..vēl asiņaini papīri pa grīdu izmētāti..
Vārdu sakot..stāvu un neticu savām acīm!
DARBINIECES MIERĪGI STRĀDĀ!
pofig!
Apmeklētāji blenž apaļām acīm, un met lielu līkumu tam skatam!
Neizturu, un saku, ka tūdaļ šito murgu nofotografēšu un aizsūtīšu kur nākas!
A man atbild-ta fotografē!
Apkopēja nāks tikai pēc darba laika... a mēs neesam nekādas apkopējas!
Punkts!

..mjā, man nav ko teikt!