versija... biezhi uzvaardus mainiitu..???... :))

mjaa.. sievietes potīte! ... cik sens stāsts! .. man šodien pat mazās lūpiņas smaida draudzīgi pretī un nemaz tā nekārdina :) .. ja nu vienīgi kārdinoši šķiet, ja klitors skatās acīs un rāda mēli :) .. Bet reāli kārdinošas ir tikai trīs lietas - smarža, acis un kailas krūtis :) Tas nostrādā vienmēr

Par uzvārdu - nekad nav ienācis prātā mainīt... tak ar bērniem viens.

Jana, kāpēc bieži? Es vienreiz nomainīju un zinu, ko runāju. Atšķirībā no Taviem pieņēmumiem un hipotēzēm. Pienenīt, meitas saprecas un čuššš Tavam "ar bērniem viens"

Versij- uzvārda maiņa- pase, vadītāja apliecība, bankas dokumentācija, Zemesgrāmatas apliecība, darbā visādi papīri, VIDs droši vien ari.
Nu ir tās klapatas un papildus izdevumi.

Ir jau vēl dēls un dēla bērni.. Un manām meitām tīk tēva uzvārds, man arī... :-))

VIDs tiešām, zinu. Meita visu šito mainīja.

Jā, Vasariņ. Un to visu tā rāmi un ar prieku. Pat nepajutu

versija... nu pirmo x, manupraat, visas ... nomaina ar prieku, es arii tajaa skaitaa-nomainiiju ... es runaaju par savu vecumu. un uzvaarda mainju... :).

Ak, jā, un vēl darba sakarā paraksta paraugi visās iespējamās instancēs

Izklausās, ka jums daudz vieglāk būtu mainīt krūšu lielumu un lūpu formu nevis uzvārdu ;)))

tieši tā... anestēzijas daudzums tik no svara ;p

... mani kaardina gultinja shovakar... nespeeju tureeties pretiiii... :))

Ir grūti dzīvot pēc godīgiem Dieva likumiem... tāpēc arī esam tādi, kādi esam.
Tikai... gadās, ka pienāk brīdis, tāds patiesības brīdis, kad atzīsti, ka viss darīts nepareizi..
Tad viss nostājas savās vietās.
Un mācamies jau mēs tikai no savām kļūdām.
Tad, kad jau viss ir par vēlu.

.es gan dar visu pareizi hi, ha!!!... ne peec Dieva, peec saviem likumiem... nozheelot praktiski nav ko... :))
bet no kljuudaam maacamies-tas tiesa... savaam kljuudaam... :)

Mācīties no savām kļūdām vien arī ir kļūda..:>)

.dziive nestaav uz vietas... taaka, ir ko maaciities un kljuudiities... patstaaviigi..:)

Kļūdāmies jau noteikti patstāvīgi, žēl tikai, ka arī pastāvīgi
A man trakākais kārdinājums ir saldumi. Nu saprotu ka nedrīkstētu taču, bet - mans vārgais raksturiņš nespēj noturēties pretī kārdinājumam.

Es gan parasti nemēdzu bārstīties ar citātiem, bet atcerējos vienu par tēmu :)


"Vienīgais veids kā atbrīvoties no kārdinājuma, ir tam ļauties." Oskars Vailds :)))

>feja
tu esi kā eņģelis - tik vien kā saldumi! Aizkustinoša nevainība! :-) Reizēm es arī jūtos kā eņģelis - pile medus uz klitora taču nav nekāds kārdinājums - tikai saldumi! :-)