kāzās ir rituāli, kuri paredz zināmu uzmanibu mammām, tētiem, vecāmmammām.. sapazistas jaunie radi, ģimeniskumu uztur.

..kaazas i izdevumi... lieli izdevumi... man to nepavilkt, ta labaak, lai neprecas... !

Īstenibā es ar tos izdevumus negribu...

... nu kā tad tā?... gribi, lai būtu skaisti, bet par to maksāt negribi?... vai ta kāC tos skaistos rituālus par velti taisīs?... tā nav smuki...

es sev gribu, nevis viņiem :)))

..ta TU grib veel preceeties..??..(bola acEs)

... tās sievietes ir neizprotami radījumi...

Saprotu ka cilvēkam jāprecas vienreiz , katram jau vajag izbaudīt tos kāzu priekus , bet kopā var dzīvot arī bez papīru smērēšanas , jo ja es izdomāšu uzkāpt uz grābekļa vēlreiz tad metīšu savus kauliņus blakus savam mīļotajam bez papīru smērēšanas

saulcerīt, un ko darīsi, ja brūgāns gribēs?... pametīsi?

Kāpēc... ja viņš gribēs kāzas tad lai par visu bleķo... <.kam nauda tas pasūīta mūziku>...

ne jau par piķi stāsts... par ideju!

..uzvaarda mainja vien cik klapatu sagaada---aapaaC!!!... kaut ko taadu uz vecumdienaam... :((

Gribu mainīt uzvārdu... Uz ammas meitas uzvārdu..
Bet... ak, šausmas, cik papīru, cik birokrātijas.

Kad izshkjiiros ar pirmo viiru, atstaaju uzvaardu, jo negribeejaas klapatas. Iepazinos ar otro, a shim mans meitas uzvaards. Ilgi nevareeju paardziivot, jo man tas patika labaak. Nu tad uz vienu reizi teicu, ka lai vinjsh domaa ko grib, bet es mainu uzvaardu. Shis domaaja, ka vajag "sasmeereet papiirus". Kaazas uz vecumdienaam bija forshs pasaakums. Nebija jau baltas kleitas, u.t.t., bet bija forshi. Un uzvaardu es gan vairs nemainiishu, ne ar kaazaam, ne bez.

krots4


"nereti"- var būt arguments.Labi ka pieminēji.
Kāzas ir tradīcija.Piekrītu.
Taču savstarpējā sapratne+cieņa-iemīda zemē visas tradīcijas!Tā tam būs būt

Par KĀRDINĀJUMU no cita aspekta. Gana bieži ir nācies lasīt, ka mūsdienu sieviešu uzvedība, ģērbšanās stils utt. paši par sevi jebkuru vīrieti uzrunā seksuāli. Tāda ir fizioloģija. Ja sieviete iet uz randiņu ģērbusies tērpā, kas pasvītro viņas seksualitāti (mini, jauks dekoltē, pieguļošs tērps, caurspīdīgs utt.), tad viss tas smukums ir domāts viena savaldzināšanai, bet tie pārējie, kurus satiek ceļā, arī tiek seksuāli uzrunāti, vien viņiem nekas nespīd. Nākas šo satraukumu apspiest nerealizētu. Un tā nu sākas visādas ķibeles, ar laiku mazinās potence utt. No šī viedokļa sanāk, ka jo biežāk vīrietis ļaujas kārdinājumam, jo labāk viņa veselībai.. Un kārdinātāja var būt arī paša sieva, bet ja bez rezultāta :-((
Ja kādam ir vēlme, var palasīt te - http://www.perunica.ru/zdoroviezh/1913-prichina-vymiraniya-chelovecheskoj-populyacii.html
Linku man piespēlēja :-)

mjā..-kārdinājumam ir daudzas sejas :) ..Bet ir jāatzīst, ka te darbojas aizejošā vilciena sindroms.. Nu tas ir tā - ja sieva jūt, ka zaudē vīru, tad viņa it kā pamostas reizēm un kļūst seksuāli aktīva un kārdina un pat atļaujas paņemt mutē, ko nekad laulībā nedarīja.. Bet ir jau par vēlu- vilciens ir aizgājis! Vējš pūš burās un kuģīc iet jūrā un piestātnē izliktie karodziņi vairs nevilina atpakaļ..

pienene



Tu jau arī varētu paskatīties no cita skata punkta.Teiksim no nesenā 1500 gada, kad Leonardo da Vinči šokēja toreizējo sabiedrību
Tā kā visos laikos populārs ir teiciens:
-Kad mēs augām, tad tā nebija, -
Es piemēram uzskatu, ka kārdinājums ir bijis pat neardentālietim.Vienkārši vērtības bija citas

..uzvaarda mainja vien cik klapatu sagaada (c)
Blefs un stereotips. Iedomas. Tas sagādā tikai pozitīvas emocijas

Nupat izlasīju romānu, kur vīrietim kārdinājums bija nepieklājīgi atsegtā sievietes potīte :-)), tiesa tas bija 1800 gadu beigās ;-)