hihihi ... moš genis ir kašķejs bezsmertnijs ???? a kur tad šim tā ola vienīgā ira

Genis, ja sīkajam apkārt vairāk pieaugušo nekā vienaudžu, vai vismaz viens no vecākiem, ko izjūt kā autoritāti, ne tikai kā elektrisko ganu... Kā Versija teica, tas mazais vecītis... Mani gan tie mazie vecīši piesaista, jo viņi apvieno bērna uztveri un jau sevī savilktās pieaugušo pieredzes gabaliņus, lai tos turpmākajos jautājumos sintezētu, -- vot, kad šie sāk "sintezēt", tad nu saturi, pieaugušais, vēderu un saķer galvu: pieaugušā sen apstājies prāts vairs tā "sintezēt" nespēj: starp citu, tā ir atgriezeniskā saite, kad tādu "mazo" jautājumi un secinājumi paplašina it kā gudrā "pieaugušā" pieredzi...
Genis, man nebūtu vērts muti taisīt vaļā, ja es nebūtu savulaik vērojis, kā auga un par ko izauga puika, ko 6 gadu vecumā tēvs uzsildīja klinšu kāpšanai, pēc gada, pirmo klasi beidzot, sagatavoja staigāšanai pa Vecrīgas dakstiņu jumtiem -- ilgi gatavoja, mazais kāpienu izbaudīja un bij gaidījis kā balvu, sapni, fātera apsolījumu. Tas mazais tīņa gados vairākkārt ietika Eiropas klinšu kāpēju pirmajā trijniekā, šogad viņš sāk 12. klasi, pērn piedalījās Pētergaiļa noņemšanā un atpakaļuzlikšanā, esot šobrīd Rīgas, varbūt arī Latvijas, fiziķu un ķīmiķu pirmajā trijniekā, reāli un pamatoti štuko par iestāju Maskavas Baumanī vai MGIMO, vai kādā šo iestāžu līdziniekā Eiropā vai Rietumos: gars ar miesu saštimmēts un vēl arī ģenētisku talantu bars.
Tāpat redzēju savulaik vīris, viena 2 tēva dēlus, kam 1945. gadā, kara beigās bij bijuši 7 un 9, viņu tēvs viņiem iemācīja apieties ar ieročiem un spridzekļiem, sākot jau ar 1945. gada 9. un 10. maiju. Pamatskolā mazākais paspēja izglābt no gaisā uzsperšanas vismaz pusi savas skolas, jo kāds nemācītais granātai bija jau izvilcis gredzenu: necieta neviens, jo tobrīd 9-gadīgais bija labi mācījies... Otrs brālis gadus 30 vēlāk izglāba zvejnieku kuģi ar 90 cilvēku komandu, jo padarīja nekaitīgu 1. pasaules kara jūras mīnu -- ar zināšanām, ko tēvs bija iepotējis 9 -- 10 gadu vecumā, jo tas tēvs bij bijis 1. pasaules kara latviešu strēlnieks un pieminējis arī jūras mīnas...
Papildus dramaturģijai pieminēšu, ka tas tēvs, kurš mazo pa jumtiem... , savulaik bija visu apguvis pats un vismaz zināmais 17 reizes kritis un lauzis kaulus, -- savu mazo viņš izaudzināja līdz 17 gadiem bez neviena kritiena un lūzuma, iespējams, tādēļ šogad varēja nomirt diezgan laimīgs un pie zārka Krematorijas lielajā zālē stāvēja visi 4 dēli.

mariin4x4, man bērnībā apkārt bija vairāk pieaugušo nekā vienaudžu - vienaudži bija pārāk infantīli. nu, tagad vienaudži apmiruši vai pa nabagmājām, jaunieši apkārt!
pirmā no uz šo brīdi 2-ām ōmēm man gadījās vairāk kā 15 gadus pirms pats tapu ōpis (un tas notika pagājušā gada maijā!), bija gadu vai 2 jaunāka par mani, tapusi ōme 40 gadu vecumā un stabīli kabināja 95% neōmju un 42% neōmju kopā ņemot!

Gatavība kļūt par omi , tāda nemaz nevar būt , bērni to sagādā un viss. Esmu ome tikai trīs gadus , man patīk šis statuss , diemžēl neesmu tik mīļa , lai pavadītu ar mazbērnu katru brītiņu , bet tas tak normāli. Par vecajām māmiņām varu teikt tā - strādāju ar jauniešiem un redzu , ja kāds ir atšķirīgs jeb baltā vārna , izrādās tas ir vecu vecāku bērns ar atšķirīgu audzināšanu. Bet kā teikts - tāda ir dzīve.

interesanti, kā atšķiras tā audzināšana. Kā uzvedās baltās vārnas.

Viens piemērs - šie vecāki neļāva skatīties pa televizoru visu , ko skatās viņu vienaudži. Tad citi lika šim zēnam imitēt no krēsla aizmugures dzimumaktu , ko viņš arī smiedamies un nesaprazdams darīja. Tad vēl - ne vienmēr runa par audzināšanu , var būt arī tīri fizioloģiski , piemēram , nemierīgi un nervozi. Var būt arī labais variants - ļoti gudri , gudrāki par saviem vienaudžiem , bet tas izpaužas vēlāk.

Un tas kaut kā tieši saitās ar vecāku vecumu? Esmu dzirdējusi, ka arī jauniem vecākiem ir zaļā vai veģetārā domāšana, kad bērns izceļas uz vispārējā fona.
Mani novērojumi, ka vecākiem vecākiem, ja tas nav pirmais bērns,audzināšana daudz brīvāka, mīlošāka.

... atkal vecumu jauc ar dziives uztveri, modeli... ar gadiem cilveeka domaashana kljuust briivaaka,pielaidiigaaka,saprotoshaaka-nevis otraadi... ... jauniibas dzelzhainie principi paliek blaavi,vai zuud pilniibaa...

Jana0123... Te gadu skaits tiek jaukts ar dzīves pieredzes apgūšanu. Cits visā mūžā nav pieredzējis, ko dažam laimējas/nelaimējas iegūt dažos gados, pat pāris dienās, pat minūtēs un sekundēs. Ir vienmuļas garlaicības pieredzes un sprādzienveidīgas/eksplozīvas pieredzes. Ir pieredžu dažādība un dažādi apstākļi, darba un dzīves vides. Un tieši tā, -- ar gadu skaitu tam visam sakars ļoti relatīvs, reizēm pat nekāds.

Varbūt pat uzsvars ir vairāk ne uz apgūšanu bet uzteveri...

Uztvere bez sagatavotības, Matador?! Bez sagatavōtības var laimēties vienīgi ar dotumiem -- spējām uztvert, pietrūks prasmes uztverto, saprasto izmantot.

Apgūts jau viss tiks jebkurā gadījumā,gribi Tu to vai nē,jautājums paliek pie turpmākās kvalifikācijas,šķirošans un vēlākas pielietošans niansēm,ko tad sevī arī ietver uztvere

... jebkuraa gadiijumaa,vienu un to pashu redzeeto katrs uztver savaadaak, un... neviens nevar ieliist otraa, lai paarliecinaatos kaa tas to uztveeris, bet... par vienmuljaam un eksploziivaam pieredzhu dazhaadiibaam piekriitu... ...

Piedzīvots/izciests nenozīmē apgūts un turpmāk automātiski pareizlietojams!

Oi... sāk figurēt vārdiņš - pareizi.

Mariin,mūsu prātiņš,visu piedzīvoto,tūlīt arī apgūst,un tālak jau ar mūsu līdzdalību mēs cenšamies pielietot apgūto... ne vienmēr pareizi

viss ir vien apstākļu sakritība... vieta un laiks... un laikam arī vēlme saprast, pieņemt... jo noraidot neizprazdami, mēs jau iepriekš norobežojamies... bet tad atkal retorisks jautājums - vai visu vajag censties izprast ?

Oi... sāk figurēt vārdiņš - pareizi.
Mēdz būt arī objektīvie "pareizi"... Bikses pār galvu tak nevilksi ?

..matador... modeleetaajiem darbs, lai izdomaa.. ... kaa bikses pashuut, lai taas vareetu uzvilkt paar galvu...

A nahren... ? Parasti apstākļi nepielāgojās cilvēkam,bet otrādi...