pirms ’kerties tām juridiskām lietām klāt, vajag laikam izrunāt to ģimenē ar bērniem, bērnu māti ... ko tur likums, lai iesāk ???????? neko laBU tas nesola    

nu, braida, nesanāk tik ideali... ļaudis sadzīvo padsmit gadu un tad pļurkš... (kaut gan to var zināt ātri... ) UN TAD!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Un vispār stulbs paradums visu savu ģimenes dzīvi vienmēr nest vētīt uz internetu     Vēe...

C-Z varu arī tavu paķidāt. tur arī daudz interesanta...

mde... par to privātās dzīves vētīšanu netā... nu labi, paturēšu viedokli pie sevis...    

manc piekrīt pēdejai un velk uz slīpo... tomēr paliek atklāts jautājums== cik laimīgi ir vīrieši, jo viņiem šādu problēmu nav.

jacexs... dzīvee tak kalni un lejas ... viss norimsies un būs atkal labi ...

Teorētiski tiesības uz bērnu ir abiem vecākiem pilnīgi vienādas. Praktiski... Dzīve ir sarežģīta štuka un bieži vien, kad nonākam līdz jautājumam par aizbildniecību pār bērnu, ir noiets garš un nepatīkams ceļš. Ar emocijām, strīdiem, aizvainojumu. Vai ar šādu jūtu bagāžu vispār iespējams loģiski spriest par bērna interesēm? Cik daudz sieviešu savā aizvainojumā kļūst par nenomierināmo atriebēju un cīņā pret iedomāto ienaidnieku vīrieti saņem par ķīlnieku savu pašas, ne pie kā vainīgo bērnu... / ai, tādas nelielas pārdomas par tēmu.

Labi ka ,jacexs vēlas savu bērnu redzēt, audzināt un uzturēt. Bet vai viņš zina, cik daudz ir vīriešu Latvijā, kuri ATVIEGLOTI UZELPO, ka nav bērns jāredz, jāaudzina un jāuztru. Tie nebūt nav degradējušies vīrieš, vai tādi, kuri nespēj uzturēt finasiālu apsvēru dēļ. Vienkārši NEVĒLAS.

nu lūk. es arī diskusijā līdz šim neiesaistījos, jo varēju tikai sapņot par situāciju, kad tēvs tiektos tikties ar saviem bērniem. es pat viņam teicu - naudu nevajag tik ļoti, kā Tavu ieinteresētību un attiecības. tas bija kā runāt ar kurlo...
tagad bērni ir pieauguši, un viņš nesaprot, kāpēc viņi nevēlas ar viņu kontaktēties. dēls pat saka - man tēva nav. tāpēc - visu cieņu vīriešiem, kas grib savus bērnus satikt, rūpēties par viņiem, piedalīties audzināšanā. visu cieņu, patiešām.

bērns nekādi ne var, ne drīkst būt privātīpašums. cita lieta - ja sāk bērnu dalīt tiesas ceļā - tiesas piesēdētājas (kurām teorētiski kontrolpakete) pārsvarā klimaktēriskas nedabūjušās vecenes, skaidrs, ka bērnu "piešķirs" mātei. tēvam atļaus tikties reizi nedēļā uz 1 h. mātes un vecmātes klātbūtnē. es no viena debīla (kā vairums) jurista interesantu faktu uzzināju. zakons par alimentu piedzīšanu jau neskan tā, ka no tēva mātei par labu. tas skan ~ tā - no otra vecāka, par labu tam, pie kura bērns dzīvo un kurš par viņu gādā. tad nu lūk - zakons pieņemts drīz pēc kara, bet pirmais gadījums, kad alimenti piespriesti tēvam no mātes ir ~ 1970. gadā. značit 20 gadus juristi - muristi gaidīja precedentu.

šī tēma man šķiet ļoti ciešā sakarā ar abortu tēmu. Vīrietis sievietes domas var ietekmēt, bet gala lēmumu pieņem viņa.

Bērni dzimst sievietēm, ar to arī viss izteikts.

... dzimst sievietēm gan, bet ne bez vīrieša palīdzības... un dažreiz tēta rūpes ir tik aizkustinošas, ka viņš bērnu ir pelnījis tikpat daudz kā māmiņa... ja ne vēl vairāk

Pie mums jau taa it kaa ir iedibinaajies... ka beerns paliek ar sievieti, kaut gan jaaatziist, ka reizeem vinjam buutu labaak tieshi ar Teevu