Es arī Druvienā pirmo reizi to skatījos, 86.gadā. Man toreiz patika kopējā atmosfēra, kā mēs visa ģimene uz turieni braucām, kā sēdēju pašā priekšā, bet pati izrāde likās saraustītu ainu virkne, kam bija grūti sekot līdzi. Notikumus tā arī nesapratu, kāpēc sprāgst krāsns, jau biju paguvusi aizmirst, un nekā smieklīga tur nebija. Vēlāk pamazām, pamazām vismaz sižets salikās. Tagad skatoties 2016.gada ierakstu, uzkrītoši likās, ka aktieri savu tekstu lielākoties kliedz, nevis runā. Lai gan visiem mikrofoni. Nu, kas tas ir.
1
3