mani nav peerusi es neesmu peerusi..man nav saprotams taads "audzinasanas" veids..

Ļoti izplatīts... Vecāki ir noguruši un izvēlās vienkāršāko...

..:) esmu protams pret pēršanu bet cik dzirdu pēdejā laikā tie sīkie ir galīgi izlaidušies it īpaši skolās tikt galā ar viņiem ir grūti..:)   

Kaut kā jau tiekam...

Siksna    un tās pielietošana sodīšanas nolūkos ir varas izpausme... pēc kuras nākotnē ilgosies tie ,kas tādā veidā audzināti bērnībā.. pieaugušo dzīvē viņi mēģinās nomākt savu mazvērtības kompleksu rīkojoties līdzīgi..Vai otrs variants    visu mūžu pakļausies citu viedoklim... un neuzdrīkstēsies iebilst pret citu velmēm un ietekmi... un tā tas viss iet pa apli|:))no paaudzes uz paaudzi:))   Pieaugušos jau nav īpaši izglītojuši..lai viņi saprastu situācijas, kurā siksnas efeks var tikai visu sabojāt... viņi vadās pēc savas pieredzes...    un tikai...

bite,kautkā nedrīkst tikt,pat tie sīkie bandītiņi ir jāizaudzina par cilvēkiem,protams sāksiet teikt,kā maksā tā strādājam,atceros savus skolotājus kuri nesekmīgos vilka uz savām mājām un papildus mācija mājās tad vēl pavadija tos sīkos lai kautkur nenoklīst,vai tās skolotājas bija fanātiķes..??

man beerniba kaimijnos dzivoja puika kuru teevs pera pastavigi..nezeeligi pera..bet sabiedriba bija taads laipns smaidigs pilsonis..tas dzeks atnaakot no armijas piekava to savu pauci taa ari pamatigi..

To nu gluži,sabionet,nevar attiecināt uz visiem cilvēkiem.Man bērnībā reti kura diena pagāja bez pēriena,jeb kaut bez pļaukas no mātes.Līdz šai dienai pat nesaprotu sišanas iemeslus,vnk biju viņai stresa izlādes objekts pēc grūtās darba dienas.Bet man nav pat mazākās tieksmes sist savus bērnus,neesmu ne kompleksaina,ne pazemīga,ne bez sava viedokļa attiecībā pret līdzcilvēkiem.es nevados tikai no savas pieredzes,bet pēc principa-mēģini iejusties otra vietā un izprast situāciju,kāpēc viņš darīja tā vai šitā...

Sit tad, kad savādāk netiek galā, respektīvi, sava vājuma izpausme...

Mana pieredze ar pērieniem nav nekāda lielā. Taču to vienu reizi atceros uz visu mūžu un esmu par to pateicīga!Teorētiski esmu pret pērieniem, taču arī "nepievērst uzmanību" , kad bērns tīšām dara pāri kādam līdzcilvēkam - neuzskatu par pareizu!Iesakiet "pareizo" audzināšanas metodi!   

joann-simtprocentīgi nekas nenotiek ... un ja kas    cilvēka dabā klusēt..un izlikties par jaukāku būtni nekā dažreiz patiesība esam ,jo to prasa sabiedrība... un pieņemtās normas... ja tevi dzīvē tur saprāta bremzes ,viss kārtība... zemapziņa tik un tā balstās uz pieredzi... arī tev kādā brīdī, tas var iznāk ārpusē... un nodarītās pārestības uzpeldēs... armijā dedovšķina arī lielisks piemērs... mani sita, tad es arī sitīšu... bet ne vienmēr tas izpaužas ar sišanu citam... var būt simts un viena nianse ,kuras pamatā var būt tas pats pliķis ,vai pēriens bērnībā... pat sīka agresivitāte var kādreiz uznākt... tam tak tu vari piekrist:))

Esmu dabūjusis pērienu vienu reizi mūžā, jo bija slinkums iet vannā. Uzskatu, ka kādreiz vajag to žagaru, nu labāk nopērt, nekā aurot un bļaustīties :D

nu kaut kaadi vienreizeji gadiijumi varbuut pat katram ir   zumciks ta blaustisanas ir vel trakaaka padarisana..

Jebkuras galējības ir kaitīgas. Šad tad der arī iepērt, ja "pa dēlu".
Esmu pērts, un neko, par cilvēku izaugu :)) un slēptu naidu pret vecākiem par to nejūtu.

nezinu man neceelas roka ..pert..atceros kad paris reizes bija tadi gadijumi kad cits kertos pie siksnas es runaju,runaju..un izpludu asaras..ne jau speciali nevareju notureties      ..tad nu beigas apkampamies un raudajam abi divi..un NEKAD vairs tadi podi neakartojas..pa miljo tikam gala   

Manuprāt, tā pēršana ir atkarīga no laika, vietas un situācijas!Ja pareizi izvērtē situāciju, ar vienu reizi pietiks visam mūžam:)Mana vienīgā reize bija apzinīgā vecumā-ap 6 gadiem.Un man nevis sāpēja, bet jau bija kauns vilkt nost bikses:) A bļaut ir bezjēdzīgi-ar vecumu tik skaļāk un nepatīkamāk sanāk:)It sevišķi, kad bērns sāk bļaut pretī:)

Ja vienkārši noper, sapurina vai iepļaukā tvaika nolaišanai, tad tas ir galīgi garām. Ja par lietu, tad jā, ir gadījumi kad vajag, bet! jāpaskaidro par ko. Arī es esmu dabūjusi žagarus, bet vienmēr zināju par ko, un naidu uz savu tēvu neturu.

Kad biju sadarījusi blēņas, manam tētim palika tumšs un grūtsirdīgs skatiens. Un tas vairāk koda kaulā kā žagari...

bija laix, kad mana "devīze" bija- ne dienas bez pēriena! :)) ... bija jau arī par ko... visādas ziepes vārīju nepārtraukti :)) Paša sīkie arī ir dabūjuši, kaut tas nenācās viegli... katrā gadījumā... nedrīxt "nolaist tvaiku" dauzot bērnus!!!

Māte un tēvs -- abi labi. Aidzina meitiņu rātni un pareizi. četros gados, lai pie citubērnu sabiedrības pieradinātu, ne par velti/par samaksu taču bērnu dārzā palaiž... Pēc pāris mēnešiem vēl pat ne piecgadīgais skuķītis ōmai mierīgi: ej d... ! Skolā 12-gadnieki šantažē jebkuru prasību pieaugušo izteicēju: tev nav tiesību, ej uz poda, -- ja leksies, zvanīsim uz bērnsitēju numuru, tad tu dabūsi! Un nopietni pieaugušie cilvēki dabūt ar’, jo tiem nu ir jāpierāda, ka neesi kamielis... Kur ir izeja? Kā tādās situācijās tagad skolā pedagogi izkļūst no ziepēm? Par sišanu tā īsti gan runa vairs nav...