ej nu, ezi, tu nemaz nelasi, ko gudri ļaudis runā.
Re, leduspuķe vēl 1.lappusē saka: "Tad vēl bija, kas tika vaļā, jo zināja, ka jāstāsta, ka gultā čurā!"(c)
Raugi, esot pieticis, ja vientiesīgajiem dakteriem kaut ko pastāsta, un miers. Un mīkstais.
Patiesībā tad bija jāguļas slimnīcā, jāpierāda un jāparāda, ka čurā gultā.
Nu, ja tik ļoti esi pārliecināts par sevi, ka gatavs to darīt un nav nekas pret gulēšanu savā urīnā, tad lūdzu.
Tas esi īsts vīrs un liec miksto.

p.s. ezi,  vai neskaidri pastāstīju par zampoļitu un akordeonu? - fantastiski spēlēja. Gan profesionāli teicami, gan ot duši. Nāca, kad lielais izsalkums bija remdināts (liela daļa nespēja ieēst kuģim šūpojoties), un tad labu brīdi bija ar mums. Rezultātā neatceros nevienu virsnieku, kam būtu tāda autoritāte, kura pavēlēm klausītu perfekti (tiesa, viņa pavēles nebija absurdas).

nu jā, piekritīšu daļēji arī piektdienim!
Taču man ir arī savas domas, par tiem, kuriem bija iespēja izlocīties no iesaukšanas obligātajā karadienestā psrs armijā - proti, tie, kas tagad klauvē pie krūts, un stāsta te visiem, ka neparko un nepakam, 99% gadījumu ir nevis viņu nopelns, bet gan vecāku naudas maka, sakaru un smadzeņu nopelns. vienīgie, kas ar savu galvu legāli varēja izšļukt šim cauri, bija tie vidusskolnieki, kuri paspēja iestāties augstskolā līdz rudens iesaukumam(vai nu patiešām nolikt iestājeksāmenus, jebšu atkal vecāki iedeva kādu kukulēnu uzņemšanas komisijā, lai otprisks izšļuktu no uniformas un izmēģinātu gūt zinības)... man tāds iespējas nebija, jo mācījos tehnikumā, beidzu februārī un maijā jau biju "na daļņij kordon" :)))... un nenožēloju ne mirkli, un nav kauns, un arī neuzskatu, ka svinu 23.februāri kā armijas dienu, bet gan atzīmēju, ka man tāds notikums ir bijis, to neizdzēst, un nav ko te cepties - tad jau skolotāju dienu ar nevar atzīmēt, jo ir jau vēl kāda skolotāja, kas mācīja "nepareizo" vēsturi, un ir ārsti, kas vēljoprojām nav nodevuši hipokrāta zvērestu, bet padomju ārsta solījumu... izmirs šī paaudze, un nebūs vairs par šo datumu jārunā, tāpat kā vairs nerunā par latviešu strēlniekiem, un, ja nojauks Uzvaras pieminekli tā vietā ierīkjot suņu pastaigas laukumu, nebūs ar problēmu ar 9 maiju, jo pašus "uzvaras" dalībniekus nu jau uz pirkstiem var saskaitīt...

Es gan nedomāju, ka starp tiem, kas izvairījās dienēt psrs armijā, bija daudz ar motivāciju nedienēt okupācijas karaspēkā. Tur apakšā pārsvarā bija pavisam citi, nebūt ne cienījami iemesli.

viss varbūt, viss var būt - bet pielietojot nedaudz demagoģiju(respektīvi - iepūšot CA noliedzēju stabulē) var arī teikt - ka bija taču tā armija kādam jāgrauj arī no iekšpuses :))) tā arī darījām - ēdām daudz, lai oficieriem mazāk ko fenderēt, ātri nonēsājām drēbes, izgulējām gultas, matračus, lai ar neefektīvo ražošanu PSRS dzītu vēl dziļākā pakaļā, grāvām disciplīnu no iekšas - tipa dzērām, kad vien tikām klāt... un tā visa rezultātā - Lūdzu, jums aizmugures žurkas, esam brīvā Latvijā!!!

nu es saku tā, no mana redzes punktā vnk pasēžot un pavērojot vīriešus, nu vismaz man ir skaidrs, kurš to okupantu pīcku ir trāpījis un kurš nē. pat ja viņam grādīgais ir tuvākais sirds trauks, un vēl tikai tukšošanas sākums, stāja ir cita, tā laķene ir nopucēta un bikse kauč i pleķis, bukte .
nu ir cita attieksme prēt apkartējo, to iedzina līdz kaula smadzenēm, ja tādas bija.
brālis bija Kronštatē uz kuģa, brāļa draugi, desantnieki, un pārītis bij Vācijā un ļielā cieņā. pirmais vīrs Genštābā  ās Maskavā tuju Kremlim bij pašam šofers. 
i dzert māk, i uzvesties, i cieņu pret ( kā saka mans sens draugs)daiļo dzimumu protas, pat ja daiļais dzimums ir ragana. un ja vajag pat 50ar + kādam pa ausi sadot.

Nav cieņas pret tiem, kas izvairijās no armijas..un savu dēlu tikai atbalstīšu, ja nolems strādāt Latvijas armijā.

Dolče,   Un nekādā gadījumā negribu par znotu tādu, kuru māmuķis no armijas izpircis, vai citādi kā izgrozījies.

nu bij puiši, kuri bij jaunie tēti, tos atstāja, no augstskolas gadījās, ja aptrūkās tomer no 2 kursa savāca, bet tad uz reiz bij pakāpe cita.
 man žēl to puišu, kuriem tas viss sačakarēja dzīvi. viens draugs bija radists, viņam nevar būt bērnu, tie . kuri bij afgāņos, nu tomēr ir jūtamas pectraumatiskais sindroms. par černobiļu un kaukāzu vispar klusēju.

Frīn, tavu znotu jau nevajadzēja atpirkt, armijs tak jau bij izbeidzies. 

Ezi,  neba nu tik no padumjās armijas atpirka vai muka.

Nu es jau sak, tak tad jau ari Lv armijs bij dabīg uzsūcies.

Man mazmeita mācās Aizsardzības akadēmijā. Vīrs dienēja Maskavā stroibatā, kurš apkalpoja vairākas smalkas pārtikas bāzes. Viņiem vajadzēja izkraut vagonus. No tā laika ir atēdies augļus. Jo katrā kastē agrāk bija nožuvuma tiesa )).

Man pat par armiju vairs nav ko teikt, bet- kāpēc un kā lz dēls pārdodās:)))Un tak jau pavecs ir:)

nū. galvenajam mācību priekšmetam RPI kara katedrai mīksto ne uzreiz uzliku. kamēr nebiju uzlicis, i smirdbumbu gaubices giļzā iemuhļīju, i plakātā "rotas apmazgāšana pēc ķīmiskā uzbrukuma" visiem zoļļukiem pipukus piezīmēju, i panācu, ka izlika bildi, kā jāizskatās padomju studentam Padumjo Savienības okupācijas armijas kara katedrā, i matus bildē piezīmēju, i ieliku vietā Džordža Harisona bildi, i skaļi pirdu kara katedras nodarbībās. maucamos zābakus mēdzām pa logu izmest, katru pirdienu pa furažkai nopizdījām! kad paģērēja brēkt "Здравия желаю, товарищ майор!" pilnā rīklē brēcu "пошeл срать, товарищ майор!" vai "пошeл дырст, товарищ майор!"! :D uz ielas, redzot okupācijas armijas oficūcierus sprauslojām uz viņiem!