... ja nav steidzigi, un pirceju ieraugot juti ka sis nepatik, vai sis parmerigi cikst par cenu, tad pasuta nafig.

es pat saskaitīt nevaru-cik reizes esmu mainījusi dzīvesvietu, ja no bērnības skaita..., bet-ja agrāk man tas patika, tad tagad vairs nemaz, varbūt tāpēc, ka tas jādara pilnīgi vienai..

Es sasmējos par to pašu, ko elizebete. Un padomāju, ko sole un anksa:))

pārbraucot vienmēr sanāk kaut ko atstāt...     ja ne materialu, tad emocionalu noteikti... un dazreiz tas ir pat ļoti smagi...
 es joprojam skumstu pēc naktīm, kad šāva..   
 kaķiem, kas visādi centās no 9tā stava lidot...  
 helikopteriem, kas pa taisno no majas jumta uz Sarkano laukumu  nogadāja...

Murminātājam tak pili vajag... daudz bērnu un tā.:-D

A nafig Tev Annik jamaina dzivesvieta?

es esmu mainijusi tikai 1x es te dzivoju kopš 4.klases..tad, protams, tas bija foršs piedzivojums..
un no dzivoklja bez ērtibam uz ar ērtibam un SAVA istaba..
man ka frinai iedomajoties ka butu japarceljas kaut Madonas robežās ir panika..
un vēl njemot vera to ka te viss ir lai tiktu ārā..u.t.t.t

Valet... es netieku viena galā..mājā tomēr vajag vīrieša rokas..un vispār, es jau sākotnēji biju pret šis mājas pirkšanu, tā bija mana vīra kaprīze...
Man bija labi arī manā mazajā Saldus dzīvoklītī..

cost, bet es atceros bildi ar tavām lodžijpuķēm... smuki bij... man pat skauda))))

Paarcelshanaas savaa zinjaa ir ljoooti labs pasaakums - objektiivs iemesls visu ne paaraak vajadziigo vnk izmest napig

VP, es jau teicu, ka taisīšu ūtrupi!!..un pēc tam tusiņu!

ne tikai mājai vajag... arī tam pašam dzīvoklim... labi, ja vēl prātīgs mīļākais gadās... ja pats neprot- vismaz samekles kādu, kas prot..

vplesej, tam der ari remonts kas tik nav izmests..

Nu tad atrodi kadu onku, un bus viriesu rokas, i parcelties nevajadzes.

ko tur skaust, Elzbet.. ta jau tikai lodžija.. un taja vasarā viss labi padevās..

tas varbūt skanēs dīvaini, bet savā gana garajā mūžā nevienu reizi neesmu mainījusi dzīvesvietu. nu tā globāli... ar pārvākšanos milzīgu, un tā... un nezinu, vai gribētu. ļoti ceru, ka dzīve nepiespiedīs, bet bieži vien, kā likums, notiek tas, ko nevēlamies...

Nu kad ir jauns, tad tadam parcelsanam nav problemas, bet ka kljusti vecaks, tad jau ir velme pie sava patstaviga vigvamma, un ja vel laba placi sis uzstadits.

..grūtāk ir tad, ka vide, kurā tu ievācies ir sveša un tevi neuzrunā...

.. nu LV robežās laikam jau es nemaz negribetu vairs parcelties...  smagi bija, kad nedēļas laikā mana mīļākā dzīvesvieta bija jāatbrīvo... šo to atvedu uz UK, cik nu vieglajā mašīnā var atvest... atdevu meitai, dēlam..  daudz ko izdalīju radiem un draugiem...  
 joprojām mēbeles vecāku garažā stāv..  ik pa laikam atgadinu bērniem, lai savāc..un jautajums tūlīt pretī- nu bet, mamm, vai tad Tu atpakaļ nebrauksi..

precīzi, Bete... citi varbūt domā, ko es plosos, būtu dzīvojusi nost, bet es nevaru... vēl visas tās atmiņas... ehh... jāiet laikam vēl iedzert