varbūt viņa vnk neko negribēja...

 Anks... man tāda doma ienāca prātā, ..bet nē..šie bija tāds pavecāks pāris...
Jā, Bete... vecis no Salacgrīvas esot... kaut tagad dzīvo Rīgā..

nu tā... kaimiņa ledusskapis piepildīts, pašai veders arī- nu pilnīgi nevajadzīgi... vēl kaimiņiene ar saviem ievārījuma pīrāgiem uzplijās- kauns bija atteikt.. 
 tagad gandrīz atkal būs jāpērk abonements uz zāli..

sasmējos, anks, es tāpat padomāju)))

es tos Salacgrīvas večus died ko nepazīstu, jo tur tik strādāju kādu laiku, bet vietējos tā ne īpaši pazinu...

Apbrīnoju cilvēkus kuri tā mierīgi maina dzīvesvietas. Ja man tas būtu jādara, man vieglāk būtu nošauties, nekā pārdot savu dzīvokli, pirkt citu vietā un vēl ņemties ar pārcelšanos.

Frīn, tas nebūt nav mierīgi... un prasa nenoooormāli daudz nervu..

SOL, kā kuram. Man viena paziņa no paralēlklases, to vien dara kā reizi gadā maina dzīvesvietu. Viņai tas process baigi patīk.
OK, viņa ir izņēmums, bet ir pietiekami daudz publikas, kuri ar visu nervu prasīšanu to dara ne reizi vien. Man no domām vien koma iestājas. Ja būtu jādara, toč aizietu pa pieskari.

man nepatīk mainīt dzīvesvietu- daudz problemu un klapatu, bet ja reiz dzīve tā piespiež, tad jādara tas, kas jādara.. 
 man ļoti patika mans dzīvoklis, bet bija japārdod, jo vnk nevarēju atļauties zaudēt savu un bērnu laiku ap 1, 5 h pavadot ik dienas ceļā vienā virziena...
 tagad man tas liekas maznozīmīgi... bet te jau citi mērogi..
 ir sirdi plosoši atstāt iekoptu un iemīļotu vietu..
 tāpec tagad cenšos īpaši nepieķerties nekam, kas saistīts ar dzīvesvietu- kas to zin, kur būšu nākammēnes..

>frīna
Bingo! Man arī riebjās pārcelties :( ..tad jau labāk lieku reizi aprecēties nekā pārcelties

Man domāt, kad tomēr ir slikti pieaugt vietai kur dzīvo, bet izskaust to no sevis nemaz nav vienkārši.
Novēroju, ka viss vienkārši ir tiem kam nekas nepieder!

frīn, viss notiek pirmo reizi... bet notiek... man ar likās, kā tad tā... pārdot SAVU MĀJU..ārprāts!!!!... bet kā costa saka, ... dzīve piespiež)

krot, kas?..nojūdzies vai?... lieku reizi apprecēties, nu moins...

dzīve mēdz apmest kūleni.., un diemžēl man tie kūleņi gadās regulāri.. a ko darīt?

Elizabet, man bērnībā bija jāpiedzīvo pārcelšanās no maza dzīvoklīša uz tagadējo. Ij atcerēties negribas.

vai tik tas nebija murmis špionaža

Biju, biju. :-) Tik man tā māja vienaldzīga - teātri spēlēju. Es uz Solari pazavērties braucu!

Murmi, ja tas biji tu, tad tu izskaties vēl bēdīgāk, nekā es biju iedomājusies!

Tapec vajag vairakas dzivesvietas ipasuma, biku padzivo tur, tad biku sur.

frīn, bet man trauma tieši ačgārna, no lielas rūme pārvākties uz dikti mazāku... visas grāmatas, mēbeles bij jāatstāj... te tam vietas nesanāk, bet nu esmu samierinājusies... a, ko darīsi, mīļā, kad nomirsi?... nu, ko darīšu?..jādzīvo vien būs)))

..un Murīts ar bij jāatstāj... ((((((