..manas mīļās meitenes, es jūs dikti mīļoju, bet stāsts nav par to-vai var tik pie bērna, ... bet par to, vai STRĀDĀJOT AR BĒRNIEM ... ir kaut kādas slēptas nianses, ja tev pašam/pašai nav bērni... re, merkurs pateica piemēru...
... man ir kādi pieci, bet ļoti dažādi... pagaidām vēl domāju, kas un kā:)

Gaarsa, es domāju, ka par tām šausmīgajām vecmeitām skolotājām ir tikai mīts. Ja cilvēkam patīk savs darbs un/vai tas vēlas strādāt godprātīgi, tad taču vienalga vai darba objekts ir papīri, mašīnas vai bērni. Tikai kā jau teicu, jautājums - kā viņš izturēsies pēc darba pret saviem bērniem...

Es domāju, ka lai strādātu par pedagogu, bērnu esamība vai neesamība nav svarīgākais kritērijs. Svarīgs ir talants. Es no saviem skolas laikiem atceros, ka bija skolotāji, kuri tiešām prata iemācīt, un bija tādi, kuri paši gana gudri būdami, neprata savas gudrības nodot tālāk saviem skolniekiem. Un par tiem bērniem arī ir dažādi. Mums pamatskolā bija skolotāju pāris, viņš - matemātiķis, viņa - latviešu valodas skolotāja. Bērnu viņiem nebija (nezinu kāpēc). Fantastiski skolotāji, kurus atceramies vēl šodien. Viņa vispār bija eņģelis, nekad nepacēla balsi, mēs viņu cienījām un mīlējām, un viņa mūs Učuks gan šad tad sabļāva uz puikām, bet pelnīti. Un otrs piemērs - manas klasesbiedrenes mamma mūsu skolā mācīja ģeogrāfiju. Trakāku veceni es savu mūžu neesmu satikusi. Kā viņa bļaustījās, siekalas šķiezdama, reiz, sitot dūri uz galda, saplēsa stiklu. Nemīlēja viņa bērnus nemaz, kaut pašai bija meita. Mēs vēl bieži runājām, nez kā tai nabaga meitenei mājās iet, ja jau māte šitā ārdās skolā. Tā kā šajā jautājumā atkal vispārināšana būtu nevietā

pa manam vidēji statistiski (vai kā viena dāma 1-dien pa TV teica - es jau neesmu vidējā statiskā!) jau laikam kabinās tie, kam ir bērni.

Saprasties ar maziem un vispār bērniem ir dabas dots talants.
Pat tiem, kam ir savi bērni ne vienmēr ir idēali pedagogi.

.tieshi taa, junona2..
tas nav atkariigs no taa ir vai nav beerni pasham..
svariiga attieksme, prasme iekarot(bez ierochiem)beernu miilestiibu.

Saprasties ar bērniem ir viena lieta, bet 40 min. laikā iemācīt paredzēto un savākt klasi ir cita lieta. Ideāli, ja abas sakrīt .

... es apzinos, ka tagad nevarētu vairs strādāt ar bērniem... ne bērnudārzā, ne skolā..
bērni un viņu uzvedība šobrīd mani pat ļoti kaitina...
bet kādreiz taču strādāju... un laikam jau ne slikti..

..jautājums tiem, kuri šajā tēmā uzreiz saskata bezbērnu učeni vecmeitu?... vismaz tēmu liekot, pat tāda doma nebij... un, kāpēc jums šis tēls uzreiz acu priekšā?

vanille... >piekrītu par visiem simts... ti ir viens BET, ko vēl nemāku noformulēt...

ubei buča... savākt klasi:))) profiņa terminoloģija:)

... viss, pirmdiena... būt jau, ko vēl teikt... bet iztiksim:)