Būs labi, foršās! Un šodien dārzs arī pažuvis vējā un saulē. Šo to pārstādīju dārzā, forši ieaugs mitrā zemē. Rīt gan atkal sola drusku lietu, bet bizes jau atpītas... ☺️

Rīt pēcpusdienā nevajadzētu lietu..paredzēts ārā dejot..

Es par to krematoriju lasīju ar interesi. Tēma saistoša. Kā nekā visi reiz mirsim. Un mana izvēle ir kremētai tikt. Jo, raugi, zb man tie mūžīgie kapu pasākumi.

Un kārbiņa pelnu ekonomiskāk transportējama, nekā pati es ragaviņās vai kopā ar zārciņu. Vot. Bessmertnije arī varētu sākt jau aizdomāties. Nav jau vairs nekādi jaunie. No vakcinēšanās cietuši, kvotas nedabūjuši, nervoza dzīve, pozitīvu emociju bads...

Bet par puķēm un caur puķēm runājot, domāju- šopavasar viss. Un šodien atnāk omniva un paciņā trīs augi, kuriem mans vārds. Un kā jums? Ir kāda puķe Tavā vārdā? Un Tavējā?

Vārdu nav. Bet pujene paliek pujene:) To es par sevi.
Pavasarī nopirku foršus balstus pujenēm. Sametināti armatūras stieņi. Nu jau var redzēt ka neesmu kļūdījusies. Ir labi. Forši tur un nu jau pat vairs nevar redzēt - viss salapojis. Šogad atkal būs līdz palodzei. Eh!

Labi ka ir tādas apbedīšanas firmas. Un labi ka tās pelna un maksā nodokļus.
Raksta autora pretenzijas neizprotu. Kas viņam nepatīk?
Tas ka cilvēki grūtā brīdī vēršas  pie pakalpojuma sniedzēja, ka viņi maksā nodokļus, ka vispār kāds uzdrošinās mirt, vai kas?
Nākošais rakstelis būs par kāzām laikam, nejaukie kāzu organizētāji pelna un maksā nodokļus valstij.

Atkārtošos ar savu stāstu, kādreiz jau pasen rakstiju..es arī izteicu vēlmi meitām, ka kremēt, ne apglabāt, lai nav jāņemas ar kapu kopšanu... un viņas sacēla sašutumu vētru-a kur mēs iesim tevi atcerēties? Tagd vēl domāju..ja jau viņām gribas, lai jau rok..viņām būs uz kapiņiem jābrauc, man jau tajā brīdī būs vienalga..

Es arī par kremēšanu. Mazāku "pēdu" pēc sevis atstāšu. Instrukcijas nodotas.

Es arī par kremāciju. Bērniem pieteikts, bet meita -līdzīgi kā Dolčei, iebilda-kur mēs tevi pieminēsim?! Es teicu-izkaisiet jūrā, un tad, kad gribas pieminēt, tad arī jebkurā vietā, Baltijas jūras krastā tas izdarāms

mani ļoti skumdina pamesti, aizlaisti kapi, pareizāk sakot, kapu kopas. māsa grib, lai viņu norok pie "viņas ōmas" pēc kremācijas. es -kā māsa, tik pie "savas ōmas". bet tik un tā viena alga-skaidrs, ka puiks nespēs no Rīgas izbraukāt un kapus kopt kā mēs te, uz vietas, darām. tā kā... viņš nav kapos gājējs. ums būs vienalga.šobrīd, kamēr mamma "cepas", kādas kapumirtes kārtējoreiz stādīt, viss notiek. pēc tam... būs tā, kā būs

Būtībā jau to trauciņu atdod. Un dariet, ko gribiet. Var turēt sekcijā un pieminēt. Var turpat kapos pierakt. Citur ir stendi, sienas, piemiņas vietas, nezinu kā precīzi sauc, kur tās urnas var ievietot.

Kolumbārijs tas ir. Mēs jau te varam runāt visādīgi, bet tie palicēji izdarīs, kā izdarīs..un mums jau tiešām tad būs vienalga!

Man skolā mācija ka cilvēces, sabiedrības attīstība balstās uz tradīcijām. Paaudžu paaudzēs. Kaut kas transformējas, kaut kas jauns nāk klāt.
Nu labi, jūs kremēs un noliks plauktā. Un kas notiks ar jūsu senču kapiem. Ar jūsu bērnu vecvecākiem? 
Mēs tēva urnu apglabājām dzimtas kapos. Visi vienuviet, gan apraktie gan kremētie. Viss vienkārši

Labrīt. Beat, nav jau tik vienkārši ar tiem kapiem. Ja tie ir blakus, tad vēl tā, bet, ja otrā Latvijas galā? Nu nebrauks tie bērni uz kapiem. Un mazbērni ne tik. Ir jau vēl opcija nodot to kopšanu kādas firmas rokās. Samaksā un guli mierīgi. Es toč zinu, ka mēs ar māsu būsim pēdējās, kas klātienē uz dzimtas kapiem dosies... Nu, varbūt mana meita vēl kādreiz aizbrauks... Kas būs pēc tam? nav ne jausmas! 
Baigi vējaini ārā, pūta visu nakti..un tagad arī vēl...

Nu labrīt, labdien, labvakar! Gandrīz neiespējami atrast laiku te kko ierakstīt. Laiks kā uz pasūtījumu, viskautko gribas sadarīt, kamēr man brīvas dienas. Ārā tik forši beidzot.
Mantinieks tika pie jaunas ugunsdzēsēju mašīnas. Spēlējās, spēlējās, kamēr baterijas sausas. Tagad kamēr pačučēs, omei brīvība tautu palasīt.

Drusku skauž tie siltie laikapstākļi, mums tikai +12..un tā būs, kamēr jūra neuzsils, a kur ta šai uzsilt, ja nav tā siltuma? ! Versij, bet jums atkal lieti būs, un ar pērkona negaisu...
Sapņoju par atvaļinājumu, vēl īsti neesmu izlēmusi, kad ņemt. Bet droši vien, ka ne ātrāk par Jāņiem.Uz jurģiem. Lai var neiespringstot iekārtot jauno māju.

Labrīt! Un gadās, ka tie dzimtas kapi ir 4 dažādās vietās. Saule ārā, vējš matos, zvirbuļi kliedz kā traki - pavasaris!

Un vēl gadās, ka dažādās valstīs...
Sol, mums naktī bija atkal uzlijis, bet patreiz turas, kaut prognoze bija užas, užas.
Dienas tēma varētu skanēt apmēram šādi- šodien runāsim par Soles jurģiem un jauno māju, bet tikai un vienīgi filmu citātiem. Un lai kopā sanāk secīgs turpinājums.
Vai cik te ir skaisti! Te varētu ierīkot vienu interjeru senču stilā...

’’mans Viktors var visu, viņam tak cilvēkam zelta rokas!’’

Visas durvis aiztaisi. Līnai tagad karameles galvā.