Gluži kā Larei..arī cenšos nepieķerties..un pārvākšanās tiešām palīdz atbrīvoties no liekā un arī emocionāli kautko atlaist..

atbilde uz jautājumu-es nenormāli pieķeros it visam: kā cilvēkiem, tā lietām. diemžēl.
bet pastāstiņš, kas ienāca prātā, palūkojoties pār žogu.mazpilsētā visi visus(visu) :) zina. un vienā no mūsu pagalma piecstāvenēm dzīvoja meitene manas māsas vecumā. kā mēs teiktu tagad-programmas bērns.viendien māsa atnāk mājās pēc sarunas ar Lienīti un saka: mām, vai Līvanos ir tāda šutlu skola? mamma saka: nē, nav, kāpēc jautā? māsa: Lienīte saka, ka mācās šutlu skolā (Lienīte šļupst) un ka viņu skolā ir utis. es, mamm, negribētu skolā, kur ir utis.
morāle: kādām(-iem) tālāk par šutlu skolu netikt.nu tiem, kas aiz žoga.

Ar mani šai jautājumā divējādi. Selektīvi. 
Es kā introverts ļoti lēni pieķeros cilvēkiem un diemžēl lēni arī atlaižu, kad kāds grib iet. Reti to nākas, jo laikam jau tā apdomība pieķeršanās procesā ir nostrādājusi. Gribētāju nav daudz.
Ar mantām savādāk. Šopings man kā nāve. Izvēlos ātri, izvēli nenožēloju. Iegādāju maz, nu drusku vairāk, kā iztikas minimuma groziņš    Savu nokalpo- nīcinu bez žēlastības. Ar sūdiem neapaugu. Bet... ir viens bet. Visu dzīvi vienā vietā, pārvākšanos un izvākšanos ir piedzīvojuši tikai bērni izaugot. Un ir lietas, kas no viņiem ir sakrājušās pūrā un rezervē. Pa plauktiem, pa sapjiem, pa viņu istabām, garāžā. Viņi varbūt sen par tām aizmirsuši. Un es varbūt gaidu, ka kādam ko ievajadzēsies. Un... otrs bet. Visu, ko es mūža garumā esmu metusi ārā, mana mamma kā kārtīgs pēckara pļuškins ir savilkusi pie sevis. Nenoskārstai va’idzībai... Un ar to es jau četrus gadus cīnos. Ik pa laikam man uznāk iedvesma tam pieķerties un es piestrādāju par miskastnieku.

Piemēram vakar vakarā, kamēr jūs te par zupām, tējām un tārpiem, es "uzliku aci" vienai no bēniņu istabām. Tagad ir pilnīgi tukša, jumta logi nomazgāti, zirnekļi izdzenāti, putekļi izmazgāti. Tik mammas gleznu kolekcija vienā stūrī. Pasūtīju lielu, ērtu gultu. Būs vēl viena forša istaba ciemiņiem.

Par pieķeršanos-- ir dažādi.. Pieķeros viegli un pamatīgi- uz ilgu laiku- ja man ir silti, labi un interesanti.. Kā ar lietām, tā- ar cilvēkiem.. atsevisķs stāsts -par ķepaiņiem- tur bez variantiem- uz visu atlikušo. Kaut ko palaist, atlaist- nu arī visādi. Ja ir motivācija- viegli, bez  purpināšanas un nopūtām, bet ne vienmēr tā būs.

Jā, versij, krāmējot un izmēžot cita istabu, pārskatīju arī savējās. Tās nez kāpēc pievācas tā klusiņām, nemanot. Pēdējā gada laikā tik daudz izmests... Bet manā pieredzē tie pļuškini pārsvarā ir vīrieši. (sorry)
Bērnu darbiņus arī nekrāju, jo bērnu daudz un esmu gana kritiska pret tiem. Reizēm brīnos, ka citi krāj katru bērna uzzīmētu sūdiņu..

Kad es tikšu līdz šķūnim, līdz darbnīcai un garāžai... ja es kādreiz arī līdz tam tikšu... maybe man būs divi ( trīs, četri, pieci... ) pļuškini bijuši. Bet ar tēti mēs kaut kā sarunājam. Izlemjam to vajadzību vai nē.

Babulis ierunājās par ķepaiņiem..un es sapratu, jā, tas ir tas, kas man vēl sāp un ko nevaru atlaist! 
ar pārējo ir viegli. Un bērniem teicu, ja es sāku mazgāt un krāt tukšās krējuma bundžas, lai liek mani rateļos un ved uz mežu!! Vēl viena iezīme no ’’laimīgajiem’’ psrs laikiem..kad nekā nebija..un cilvēki kā muļķīši vāca visu, jo ’’gan jau saimniecībā noderēs’’. 
Paceļ roku, kuram mājās ir maisiņš ar maisiņiem?!

Es paceļu. Viens no dēliem man šad tad tādu atved. Esmu piesacījusi, lai ved. Jo man regulāri aiziet tie maisiņi. Vairāk aiziet, kā atnāk. No dārza, no siltumnīcas, no pagraba un saldētavas...

Es bonami nopirku smuku uzparikti maisiņiem. Cik ielien un viss, pārējie miskastē. 

Jā, un vēl... MURMI-man par lilliju sīpoliem naudu atdevaaaa... Aleluja, ... Allah akbar! Notiek tak brīnumi, ne

Nu, tas jau būtu drusku dīvaini, ja par katru sadzīvisku strīdu, katru nekvalitatīvu pakalpojumu vai iesmērētu štruntu policiju sauktu. Un valsti vainotu. Pēc histērijas izklausās. Pēc maniakālas sīkumainības.

Zini, kā man gāja pērn ar vieniem liliju sīpoliem? Grupā piedāvāja lielo iepirkumu maisu ar ne visai kvalitatīviem sīpoliem par velti, tikai samaksājot ceļa izdevumus. Jo bija žēl izmest. Tas nav gluži pēc maniem principiem, jo es labāk pērku dārgāk, bet labu. Taču izlasīju to piedāvājumu un pieteicos. Tagad man tās lilijas visur aug. Redzēs, kā šogad būs ar ziedēšanu. Bet nākamgad ziedēs jau daudz.

Tukšajos krējuma trauciņos izkausēju caurumiņus un stādu tomātu dēstus. Ne jau visos ))) Bet cik vajag. Viņiem forma dziļāka un kompaktāki, nekā veikala dēstu podiņiem. Plastmasas maisiņi arī ir krājumā. Labāk izmantot jau esošos, nekā pirkt jaunus.
Visi krāmi no istabām izvākti, jo bija remonts.

Maisu maiss-- bet protams, ka ir  kā nu bez tās opcijas. Saimniekošana man notiek pa diviem mitekļiem- un tad bez visādiem maisiem- dažāda izmēra un nozimes- neiztikt. Tā kā - ir pat 2 tādi --- katrā mājā.

Lillijas man ļooooti patīk. Ziedi, smarža..un tas, ka nav katru gadu ārā jārok  Man ieteica leišu internetveikalu nojus.lt, pasūtīju tur, redzēs, kādi būs. Cenas nu ļoti patīkamas.

O jā.maisiņš maisiņiem ir..bet tas ir vairāk pilns ar daudzreizlietojamiem maisiem..jo, ja nepaķeras līdzi un izmantoju veikala plastmasas maisu, to ātri vien izlietoju lielajai mistkastei..mazos maisiņus atkal izmantojh bioatkritumu mazajai mistkastei..tā kā lielu uzkrājumu plastmasas maisiņiem nav

Upss..divas reizes..tauta velkas un kad nepacietībā uzsped vēlreuz, tad arī sanāk divreuz..

Aizdomājos..Takers nav sen redzēts🤔

Nav gan, cerams viņam viss ok.