Manas meitenes ar no padsmit gadiem vasarā, laukos vienā uzņēmumā strādāja..pašām naudiņa un uzņēmējam labi, darbiniekus vasarā atvaļinājumā var palaist..tāpēc šobrīd viņas zin vērtību pašu nopelnītajam

Nu re, kūka ieēsta, šampis iedzerts, rozes vāzē saliktas un mīļi vārdi dzirdēti. Pēdējais zvans nošķindināts. Eh, ļepota, var atlikušo dienu veltīt nekonedarīšanai.

Redz, Lare laicīgi jau šampi iedzēra :)
Labvakar.
Pasaules čempionāts iesācies patīkami. Tik pat patīkamu novēlu arī rītvakaru.

“Vai skolas bērniem vasarās jāstrādā? Un, ja jā- no cik gadiem skolasbērniem vasarās jāstrādā?”

Pretjautājums: vai domāta obligāta strādāšana vai iespēja strādāt?
Esmu stingri pret visu obligāto, lai kas tas arī būtu.
Iiespēja strādāt gan būtu ļoti labi. Vienalga, vecāku uzņēmumā (saimniecībā) vai pie darba devēja. Domāju, ka tas vecums, kas šobrīd likumā noteikts (ja nemaldos, no 13 gadiem 4 stundas (?) un no 15 vai 16 vairāk) nav no gaisa grābts un var būt orientieris, bet jāskatās individuāli un atkarībā no darba. Viesmīlis nav gluži tas pats, kas zemeņu vai sliežu ravētājs.

Nekad nevar zināt, vai tā epizode, lai cik maza, biogrāfijā nenoder vēlāk, kādā darba intervijā. Sak, ziniet, es skolas vecumā esmu jau darījis tounto, tas prasa koncentrēšanos un pašdisciplīnu, un tas viss man pazīstams no bērna kājas utt.

Labrīt mīļie!
Mūžīgā dilemma- svinēt 8.martu vai svinēt Mātes dienu. Svinēt abus, vai nesvinēt nevienu. Pusmūža sievietēm 8.marts pierastāks. Bērnus šobrīd jau kopš dārziņa vecuma tendē uz Mātes dienu. Un pieķer klāt omes, krustmātes, audžumammas. Es neesmu pret. Lai šodien tiek ziedi un labi vārdi visām. Gan tām, kurām šad un tad, gan tām, kurām tikai reizi gadā, kalendārā paskatoties. Lai tiek no jūsējiem mīļajiem, un nevis no svešām tantām Tautā vai FB.

Esmu māte saviem pieciem... gudriem, sirsnīgiem, atsaucīgiem, čakliem un visādi foršiem. Tas pats galvenais- lai cilvēciskums. Un es nedomāju, ka kādu baigo varoņdarbu būtu veikusi.

Labrīt..man par vienu mazāk... lai kā ar tiem vīriem iet, bet bērni ir mana neatsveramā bagātība..esmu pateicīga, ka man viņi, bet līdzīgi kā Versija domāju- nejūtos kā baigo varoņdarbu izdarijusi, jo tā bija mana izvēle..
Sveicieni mātēm, sveicieni meitām un dēliem, kuri var samīļot savas mammas..🫠🤗

Labrītiņ! Man šodien ir svētku diena, apsveikumus jau vakar saņēmu..un šodien vēl! Man gan vēl par vienu mazāk, kā Dolčei-tikai trīs!  Bet visi forši, veiksmīgi un laimīgi!  Priekā, par mūsu jauno paaudzi!

Ak, mēs bagātās mammas! Svinam! Galvenais ko vēlas mammas - lai bērni/ mazbērni veseli un laimīgi! Lai tā arī ir!

sveicinājums visām tām, kuras gribēja, bet nevarēja

Paradoksāli, ka Mātes dienas ieviesējai Annai Džārvisai bērnu nebija. Un dienas atzīmēšanas datuma izvēle tika pieskaņota viņas pašas mātes nāves dienai. Tas man traucē - ka tagad jāsvin kaut kādas ideju (lai arī labiem nodomiem) apsēstas sievietes izgudrojums.
8.marts kā sieviešu tiesību diena ir pierasts. Bet psrs laikos nonivelēts līdz sievietes kā ģimenes kalpones sveikšanai - paldies māmiņ (vai sieviņ), ka esi tik mīļa un laba, gatavo ēst, mazgā veļu un tīri māju. Mēs tev teiksim paldies, bet tu tik turpini. Pavisam pretēji tām Cetkinas un/vai Luksemburgas iecerēm, proti sieviešu tiesību dienai.

Statistikai - man četri bērni, un es ar prieku akceptēju gan, ja mani sveic, gan, ja aizmirst un nesveic un to, ka kāds dažreiz randomā apsveic marta beigās, kad Mātes dienu atzīmē UK. Uztveru to kā nodevu sociumam.

ja tā filoSofiski spriedelē-visa pasaule ir viens liels paradokss.
un katriem svētkiem ir bijis pirmcēlonis un iemesls.nesaprotu, kāpēc lafa "pieķērās" tieši šo svētku ieviesējai.bez tam-ja tas tevi traucē, ar varu taču neviens nespiež traucēties.es piemēram, nemaz ar` nejutos traucēta no bērna apsveikta.

Es vispār bez pretenzijām. Visi svētki labi, ja no sirds, bez piespiešanas. Un lai visām - kam ir, kam nav, bet gribējās, kam daudz, kam maz... visām jaukajām... sirsnīgi sveicieni.

Es savam mammucim šodien koši dzeltenas tulpes aiznesu. Lai košāk. Un tētim arī. Pateicoties viņam mamma vienmēr tika forši apsveikta. Atceros kā gatavojaam apsveikuma kartiņas un dāvaniņas kopā. Talantīgs visās jomās bija. Savukārt, mamma ļoti virtuozi spēja vadīt saimniecību.

Mūsu sētā šodien skaista saule ☀️

“ kāpēc lafa "pieķērās" tieši šo svētku ieviesējai”

Jo šodien ir tieši šie svētki 😀
Mani traucē (pareizāk sakot, rada neizpratni) tā pamatojošā ideja. Ka jāsvin tāpēc, ka Anna Džārvisa tā izdomāja. Bērnu apsveikumi netraucē.

Man vienalga, kam kas traucē..meitas atbrauca ar suši un puķītēm, aizbraucām kokteiļus iedzert un papļāpāt..iru laimīga🫠☺️

lafa, jebkuri svētki ir kāda ieviesti  jeb izdomāti. jebkuri .
manas ōmas arī dabūja tulpju pušķus.un mani, starp citu, priecē manu klasesbērnu vecāku Mātes dienas sveicieni un pateicības vārdi. vot. priecē.

Man šodien visas vāzes pilnas..., tik daudz dažādu tulpju sen nebija redzēts, mazdēliņš uzdāvināja atraitnītes..un pats arī palīdzēja iestādīt.   Vedekla jaunu somiņu uzdāvināja... arī forši!  mazliet dzirkstošā un kūciņ..un fonā hokejs. Kaut nu šī spēle ātrāk beigtos, smagi skatīties... labi, ka vismaz goda vārtus iemeta. Bet nu, kanādieši ir kanādieši.

Cilvēki jau ir dažādi. Ir tādi, kuri svin dzīvi katru dienu (ar to nedomāju tupu iedzeršanu) - vienmēr var atrast pozitīvas lietas, par ko priecāties. Bet lielai daļai vajag "oficiālu iemeslu" - savādāk tak nezinās, ka ir un var būt svētki.

Cik gan šaurpierīgam jābūt cilvēkam, lai secinātu, ka mātes ir īgnas, jo viņām ir bērni, kuri ir nākotnes ieguldijums..zīmogs " īgnas" visām mātēm..🤦‍♀️

Spīd mēness un beidzot ! dzied lakstīgalas. Varbūt arī laiks tad paliks siltāks.
Mums vakar bija torte un man uzdāvināja grāmatu ))) Savai mammai izvārīju vistas gaļas zupiņu. Tādu, kā viņai garšo.

Un patiesībā, jā! Vislabākā pateicība ir tā, kas katru dienu. Klusām un mazos sīkumos. 
Labrīt meičuki! ( un daži puiki )
Esmu sasmēlusies tādu kolosālu enerģijas lādiņu, un savos gados varu atļauties greznību pateikt skaļi- man patīk tas puika! To es par Miku Galvanovski. Silti iesaku.