Tad jau tas tēls nav pelnījis lai es vispār iespringtu.(c)
ak, beat, pilnmēness piemeklē ne tikai tevi 
visu dienu slinkoju.guļu.
un cik labi, ka ir vietas, no kurām pasūtīt gardumus. neko aplam ne ceps, ne šmorēs.vot.

Man gan aknu pastēte tapa, gan aukstā gaļiņa, rīt kārta siera kūkas cepšanai:)

Jēzinj! Man atkal rodas kompleksi. Visas te tā saimnieko 😳
Nu labi, sanāca lasi iesaalīt un jūras asari salātos sataisīt. Bet tas arī viss.
Lizettt, jei bogu, man pilnmēness 🤯 Ceru kā naktī nestaigaju pa māju... nav kam pajautāt.

Labsrīts!
Nekāda ekstra kataklizma nav iestājusies. Tik vien, ka mazliet mitrs un mazliet vēss. Kamīns kuras, būs labi!
Beat, kā Tu sāli lasi? Man kā reiz tāda izvēles iespēja- cept vai sālīt? 
Nez, tas labi vai ne visai. Mani neietekmē pilnmēness. Tik vien kā žilbinoša bumba pie tumšajām debesīm. Citreiz sirreāli smuka, citreiz pavisam parasta.

Beata, kompleksi pilnīgi nekādi. Daru, ko gribu, vai uzskatu par vajadzīgu, un nedaru, ko negribu. Ideāls variants. Un dzīve ir skaista. Saule paslēpusies aiz mākoņiem, bet ir labi.

Tikai iemīlējies cilvēks mēdz būt tik absolūti pozitīvs kā Lare, pie tam ilgstoši. Priecājos, ka vismaz viens te tāds ir. Starp citu, vai jaunais dīvāns tur slodzi?

Kūka gatava, olas sakrāsotas:)

Plikpauri, tu šaubies par jauna dīvāna izturību??   Kādam laiciņam jau turēs.

Pamatīgi nolija, tagad saulīte spīd, bet nu vējš ar nepajokam. 
Es arī olas sakrāsoju, izliku katlu ārā, lai atdziest, rīt no rīta tik tīšu vaļā.
Kanēļbulciņas arī tikko no cepeškrāsns, tāāā smaržo, ka gribētos vai pašai visu pannu iztukšot!!
Rosolam sagataves ar sagrieztas, rīt no rīta samaisīšu. Vēl vista jāizcep... un tad-svētki var sākties! ... vai nebeidz beigties!!  Ā, ķilavmaizes jāuztaisa, kā bez tām.

Man gan nav nekā no ēdamiem gatavots. Piektdiena un sestdiena pagāja darbos ar lopiem un stresā no darba ar lopiem.
Nebiju pat uz veikalu pēc produktiem. Nu nav jau nekāda bēda. Kā ir, tā ir. Ceru ka rītdiena būs mierīgāka.
Nekādu ciemiņu nebūs.

Gribas ātrāk padarīt vakarā darbus kūtī. Iekristu dīvānā un gulēt, gulēt. Varbūt vēl drusciņ brendija, kas no ziemas aukstajiem laikiem palicis. Lai noņemtu stresu.

Ziņoju: šodienas sniega deva mums nokrita starp Siguldu un Vangažiem. 
Labdien!
Laba diena lai brauktu ciemoties telpās. Lasis izdevās labs.
Lare, dzīve tiešām ir skaista. Tikai miegs nāk. Gaidu pirmdienu, tad varēs no rīta pagulēt.
Mūsu dārzā tā lēnām sāk parādīties saulīte. Un jums kā?

a mums jau kādas stundas trīs spīd..un pūš, pamatīgi pūš.

Daudz!!!  Bet nu jā, tev liela ’ģimene. Es tikai 10 nokrāsoju. Bērni gan jau ņems līdz savējās.

Pie mums tiksi tagad ir atnācis tumsonis un slapjonis. Tikai vējonis jau kopš rīta.

Es arī biju čakla. Man arī oliņas sakrāsotas.

Da kaut es būtu viena kā pirksts... men patīk pats process.
Kārtējais eksperiments ar karkadi neizdevās.

ja man būtu cepure... visu cieņu, labrenci
superčakla. sapkopu māju, izberzu vannu, iemarinēju kakla karbonādi, nokrāsoju olas. pietiks. manam slinkumam jau tā tā visa ir daudz par daudz+ja ņem vērā, ka mēs visi -pensionāri un puspensionēra-nejūtamies johohooo
bija maz krāsojamā materiāla, tāpēc veikalā, pērkot sarkanos sīpolus, ielasīju arī mizas. starp citu, manām (nu ne manām, bet vistu) olām smuku zaļumu piešķir... t.s. zeļonka. to katru gadu piepilinu.vot. un šogad nesaplīsa NEVIENA ola. pirmo reizi manā n-to gadu krāsošanas vēsturē. parasti kaut viena bija, ko mēs ar puiku (tradīcija tāda) veikli uzreiz apēdām.
ā, par zeļonku. savulaik aptiekā prasu: vai jums ir briljantzaļais.aptieķniece atbild: nē, mums ir tikai novikovs...
manas acis izpletās.tajā laikā manam brūtgānam uzvārds bija novikovs. par citu-medicīnisko-nebija ne jausmas
līst.stipri
p.s. un man ir tāda vāze kā versijai :)

Tādas vāzes savlaik bija visās padumjās ģimenēs!  Arī manā. Tikai daudzajos pārvākšanās procesos kaut kur pazuda.
man tas putns labāk patīk!

Lizettt, man arī ir stāsts par aptiekāru.
Ieiet aptiekā cilvēks un vaicā: vai jums ir kālijs?
Aptiekārs atbild: nava gan, bet ir ciankālijs.
Pircējs: un kāda ir starpība?
Aptiekārs: tikai 50 kapeikas.

Par olu krāsošanu jāpadomā. Es parasti paipalu olas krāsoju, jo pati ēdu. Aizmirsu nopirkt. Vistu olas ir, varbūt pāris jānokrāso, lai būtu ko paņemt līdz uz rītdienas brokastīm.

Bija tā. Manī vislaik brieda doma par vainagu. Tādu kā ligzdiņu oliņām. No bērzu zariem. Man kā reiz ir raudošais, nokarenais bērzs. Un zari piebiruši. Speciāli negrābu to vietu, domāju- savākšu. Redzēju netā, kā to labāk izdarīt... nu, to pīšanu. Bet kā jau vienmēr- darbs dzen darbu, nesanāca. Tagad viss slapjš. Kāds tur vairs vainags. 
Dekorācija izpalika.