O, es patreiz Depo citas lietas izpērku.   Kā man tas patīk! No rīta tik ar slotiņu sniegu paslaucīju. Tādas mazas mušiņas lido pa gaisu. Bet jā, sāk smaržot pēc pavasara. Labdieniņ!

Lare, kad ar sālsmaizi varēs braukt? Vēl ilgi?

Nav ilgi, Sol. Kaut kad pavasarī... došu ziņu 

Lare, kad ar sālsmaizi varēs braukt? (c) 
Jā, es arī piesakos.
Un pie Soles arī .

Sālsmaižu tūre jātaisa!  Tas atsauc atmiņā vecos, labos tusiņlaikus.

Sālsmaize, tas ir forši. Ļoti iedvesmojoši.
Labvakar.
Es jau par tādu esmu aizmirsusi. Man tagad jādomā kā caurumu griestos aiztaisīt. Truba tecēja.
Bet gaisā jūtama pavasara smarža. Un putni čivina kā traks.

Vienā rindkopā šito visu... vai pavasaris smaržo pa caurumu griestos? 
Labsrīts mūsmājās!

Versija, Bebrenē rīt 10 km apļveida pārgājiens. Skaisti ziemas dabas skati.

Sasmējos par to smaržīgo caurumu griestos.   Sveikiņi piektdienā. Šodien jāapskata eksistenciāla komēdija, ko rādīs Willa teātris. Ja piebrauc klāt, grēks neaiziet. Un marta sākumā apskatīšu arī to versijas izbrāķēto "Tēti pēc 20 g." 
Un mana garā lāsteka arī jau pil saules staros. Pavasaris nāk!

Man, Labrenci, rīt tēta dzimšandiena, jāgādā cienasts.

Jā, dažu reizi ap šo laiku dārzā ir uzziedējušas dzeltenās narcises. Atceros, jo man mammai vārdadiena ir pēc dažām dienām.

Labrīt. Man oficiāli ’’aizbrauca jumts’’. Nošļūca visi sniegi ar lielu blīkšķi , labi, ka ne uz galvas.
Ārā pilnīgs pavasaris.
Vakar bija Rīgas diena. Nu i nafig, es jums teikšu. Šito bardaku, šito drūzmu. Mājās stundu braucām no pilsētas ārā...
Man varētu par velti dot dzīvokli Rīgā, es neietu.

Tāpēc Tev neviens to nedos.   Rīgā vieglāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Iekāp tramvajā un brauc vai nu no Teikas uz Imantu, vai no Ķengaraga uz Iļģuciemu miera vējos. Labrītiņ no rītiņ.

sveiciens Starptautiskajā Dzimtās Valodas dienā!
nekas nešļūc. 
vakar biju Rīgā :), nu i nafig, teikšu to pašu, ko sol. bet ne-nafig tāpēc, ka mans bērns LVA(Latviešu valodas aģentūra) konkursā 1009 darbu konkurencē ieguva atzinību.vot.
Man varētu par velti dot dzīvokli Rīgā, es neietu.(c) jap. pārguru no visa. labums tik, ka garāmbraucot Liepkalniem nopirku maizi un eklērus.
tas nozīmē- kafija + salds
labrencio | 20/02/2026 16:15
es toties atceros 8.martu, kad bija miiilzīgas kupenas un bija dziļa ziema. atceros tāpēc, ka tas bija laiks, kad bērni dikti sveica, un tā bija sieviešu diena, un dikti gribējās saglābt sadāvinātās tulpes.

20.februārī manā dārzā trompetnarcises vēl nav ziedējušas nekad. Balta skaudība uz Labrenci. Kā viņa to dabū gatavu? Dabas untumus der iemūžināt. Es to daru. Un tad pēc gadiem izmet, ka lūk uz ziedošām fritilārijām sniega kupenas...
Nē, Rīgā nafig, nafig. Nekad. Justos slikti, pavisam slikti. Un kurš gan man tik sliktu vēlētu?

Jumta braucienus vēl gaidu. Un siltumnīcai arī. 
Šorīt dzenis pie speķa. Mācīja sarkankrūtīšiem kā uzvesties.

Siltumnīcai sniegs nobrauca vakar. Gāju un pukojos, kas ar sniegu taciņu aizbēris. Tad pieleca kā siltumnīcai sniegs nošļūcis zemē.

Es gan priecājos ka dzīvoju Rīgā. Bet dzīvoklī negribētu dzīvot.
Labdien.
Uz mana stūra ir gan lielveikals (līdz pl.23) gan DUS gan baznīca gan McDonalds gan transporta pietura.
Divus krustojumus tālāk ir mežs.
Varu iet ar kājām, braukt ar velo, ar transportu, ar taksi... Eh!
Nu labi, godīgi runājot Rīgas centrā īsti neesmu jau sen bijusi. Tikai divus vakarus nedēļā eju garām slidotavai Esplanādē. Tur forši :)
Vakarā uz Akropoles slidotavu. Varēšu socializēties.

Nu nav prāta darbs uz Rīgu doties piektdienā un pēcpusdienā tikt bez sastrēgumiem ārā nereāli. Jo ļoti daudzi pēc drba nedēļas dodas uz saviem lauku īpašumiem..es sevi vēl nevaru iedomāties dzīvojam rāmajā lauku dzīvē..man vēl vjag pilsētas dunu, straujo ritmu..brīžiem gan pietrūkst jau zemes pleķīša vasarā..bet es pat kaķi šobrīd nevaru paņemt, jo esot izbraucienos jādomā kam uzkraut pienākumu viņu apciemot, pabarot, kasti iztīrīt.

Īsts lauku cilvēks, manuprāt, šobrīd ir tikai Labrencio, pārējie tādi puskoka lēcēji - puķes stādīt un siltumnīcā gurķus audzēt nav laukos dzīvot. Tāds piepilsētas variants. Bet man nav iebildumu, katrs izvēlas sev iespējami labāko variantu kā dzīvot. Iespēju robežās, protams. Un dzīvošanai laukos reāli ir gadu limits. Līdz paliec viens...