Žogam ir jēga, ja augstums 2m+. Standarta 150cm - stirnas uz tādu nošķaudās. Ideālais variants - dekoratīvs minižodziʼnš un alabajs sētā. Papildus ieguvums - šad un tad stirnas cepetis pusdienās😉

Arī sunim vajag žogu. Man blakus šoseja... Un suns tāpat var pārlekt pāri, vai izrakties pa apakšu.

Pieļauju, ka tās stirnas nāk uz mūsu sētu arī tāpēc, ka šajā vietā var šķērsot šoseju, jo citur ir barjeras. Nu, un tad pa ceļam arī kaut ko iekož. Ceļakājai, tā teikt.

Tāpēc jau es rakstīju alabajs, nevis "suns". Alabaji nelec, nerok un neklaiņo. Nu, vismaz minimāli apmåcïti. Alabajs sēž sētā un sargā īpašumu.

Ellē, cik tāds alabajs apēd! 
Bet nu problēma ar vilkiem varētu nebūt.

Jaunos augļu kociņus gan es notinu ar fiberbondu. Bet mellenes nekad. Nav bijis tā, ka kāds grauztu.

Neesmu spečuks, nav bijusi vajadzība, bet... ir tāda opcija kā radiosēta. Tas priekš suņa, kurš sargā no mežazvēriem. Priekš suņa, kurš nav alabajs.

Kārtīga sēta un normāls suns iekšpusē, tad problēma atrisināta. Un ja vēl dubultā, sēta ar dzīvžogu, vispār prīmā.

Brālim ir sēta, kāds pushektārs apvilkts ar žogu. Vienā ziemā bija lielas kupenas. 2 stirnas ielēca no kupenas, pāri sētai. Netika ārā un skrēja, visu gāza kā dullās. Brālis, kad izbrauca no mājas, atstāja vārtus vaļā. Līdz vakaram stirnas kaut kā bija ceļu atradušas un tikušas laukā.

Neēd alabaji daudz. Mazprasīgi. Ģenētiski ieprogrammēti iztikt ar zemas kvalitātes pārtiku. Pamatā putra ar bik dārzeņiem un gaļas atgriezumiem/subproduktiem 3litrīgs katliņš 1x dienā. Sauso barību neēdïs ne sitams. Patiesībā dārgākais ir glukozamīna/omega3 vitamīni.

Nu kā lai saka- alabajs nav izvēlīgs ļoti- tas tiesa... bet ar putru vien būs par maz, ja gribēsies, lai suncis ir vesels. Rondis man ēda  gan gaļu, gan dārzeņus, gan putru, gan zivis, gan arī sauso barību... Labais moments- kā ganusargsunim viņam, kuņģis/zarnu trakts bija  var teikt- no dzelzs.. nekādas zarazas neķērās klāt. Stirnas maz interesēja, nemaz nerāvās tā dzenāt. Lapsas, un ja nu saoda ko lielāku  -pie mājas vai mežā- tad nu gan instinkti strādāja .

Maniem draugiem ir 2 alabaji. Man nepatīk tie suņi. 
Un laikam jau vairs suni neņemšu, jo nu jau vairs nav tie gadi, lai kucēnu izaudzinātu. Lai nesanāk, ka mēs vairs nebūsim, vai nevarēsim.. bet radi nezin, ko ar suni iesākt. Kādreiz bija uzskats, ka katrā lauku sētā jābūt sargam, bieži vien ķēdes piekariņam’’. Tagad domāšana drusku mainījusies. Suns ir priekam, kā draugs, kā ģimenes loceklis. Sargā kameras.
Tāpēc es palieku pie domas par kārtīgu žogu.

Ar tām sētām ir tā. Tie, kuri laucinieki, kuri riktīgi laucinieki, nevis dažus gadus kopš laukos iemitinājušies ienācēji no pilsētas, nemaz tās sētas tā neraujas bliezt visam riņķī. Jo teritorijas prāvas, līdz ar to izmaksas. Jo sētas bieži vien traucē braukt ar tehniku, apstrādāt dārzu utt. Un visādi citi vēl iemesli. Arī paradumi. Varbūt es maldos, bet man tā šķiet. Ir tik patīkami garām braucot nu nevis lūrēt pagalmā, bet iztālēm ievērtēt apstādījumus, sakoptu pagalmu, glītu vidi. Man netālu arī viens pilsētnieks tagad riktējas uz būvēšanu. Un pirmais, ko izdarīja- uzlika baigo brandmūri, par 2 metriem augstāku točna. Un??? Tagad pa ceļu braucot par Daugavai otru krastu un visu smuko peizāžu nevar redzēt. Tikai to cietuma mūri.

Redz, Versij. Es kā reiz nealkstu, lai kāds manā sētā lūrētu. 

Es nelūru. Bet ir atšķirība, vai braucot redzēt dabu, ainavu, lielu koku ieskautas ēku grupas... vai cietuma kastītes. 
Bet tas mans privāts viedoklis. Atļauju nepiekrist. Man sētas nebūs nekad.

Jā, varētu tam piekrist- arī tajā miestā, kur mana fazenda-- nav  sētu. Cik nu ilgi kurš no kaimiņiem  tur dzīvo- taas cits jautājums. Ja es tagad  uzceltu žogu -- ne man traktors  varētu iebraukt zemi, dārzu  uzrakt, safrēzēt.. ne cita tehnika - pie vajadzības... Par izmaksām pat domāt negribas...

Nu, kā jau teicu, es esmu pašā šosejas malā, bez tam, gar pašu māju iet veloceliņš, pa kuru regulāra satiksme, gan ar velo, gan kājāmgājēji... gadās, ka kāds iemaldās pie mums, dažādi dīvaini tipi, kuriem’’padzerties’’ vajag, vai vēl kaut ko... Dažs labs nekaunās arī pačurāt pie mūsu dzīvžoga.

Versij, ja nav noslēpums, Tu esi Krustpils pusē Daugavai vai otrā?

Es Tev privāti uzrakstīju. Un lokāciju aizsūtīšu, ja solīsies ciemos braukt.

Latgale, laikam sākas no Līvāniem. Otrā Daugavas pusē Sēlija.
Vecticībniekiem bija mājas ar sētu apkārt.