Nuuu, par tiem ’’stulbajiem ’’ sētniekiem..tā gan nevajadzēja. Nez, ko jūs bez viņiem iesāktu. Un sāls un smiltis ir lētākais variants, ar ko kaisīt. Ja nekaisītu-atkal būtu slikti. Es šodien lielveikala stāvlaukumā reizes 3 gandrīz uz astes piezemējos, dzīvs ledus. No mašīnas kādas minūtes 5 līdz ieejai tipināju.

Ja par ziemas tēmu, tad labāk nevajag...

vidvud, kluss!
sol, tie sētnieki izlaidušies kā... kā... labāk uz plānas sniega kārtiņas sāli sauju nobērt, nekā noslaucīt. no-slau-cīt, nevis no-grābt! čuješ starpību? jā, vienziem, kad puteņi bija, viņi rāvās mellām mutēm, visu cieņu. pagājšgad tak decembrī no sniega ne vēsts nebija.

Katrs,   kam sava privātmāja, zina, ko nozīmē sētnieka darbs. Viegli nav. Jā, pielietojamās metodes ne vienmēr tās labākās. Ierakstu blociņā- Vidvuds nemīl ziemu. Nez, kādēļ. Nē, nu ziema nav arī mana vismīļākā, bet... ziemai jābūt.

Laukā skaista, sarkanīga ziemeļblāzma. Viss gaišs. Un aukstums arī.

saule un sarma.skaisti (SSS) 

-16 šorīt. Salti. Naktī slikti gulēju. Bija jātrenkā zaķi un stirnas-cūkas, kas atkal šeptēja pa manu dārzu, un centās kaut ko izkašņāt no sniega apakšas. Šorīt atklājās arī, ka tūjas kārtējoreiz apgrauztas. Laikam dzīvžogs man nekad neizaugs...

līga, nopērc vēl vienas brilles!
izlasīju:lūpas kārtējoreiz apgrauztas

Mums no paša rīta bija -23. Tagad jau tāds pielaidenāks. Daugava ciet, man stirnas nāk ne tikai no meža, bet arī no salas. Pēc pēdām redzu. Ka kaut ko būtu atradušas- nez. Bet meklē nabagi, jā.

Solaris, ir nopērkami kaut kādi līdzekļi ar ko apsmidzina kociņus lai stirnas negrauž.

Zini, es esmu izmēģinājusi visu ko, sākot ar kaut kādām mākslīgajām asinīm, beidzot ar dīzelī samērcētām lupatām. Kādu brīdi miers, un tad atkal atnāk..un nograuž. Un apkož jau tieši jaunos dzinumus, galotni, kas nozīmē, ka tā tūja jau vairs nekad nebūs tāda, kādai jābūt.Cik pa vasaru pieaug, tik pa ziemu atkal nograuž. Jāvelk būs žogs, nekas cits neatliks, bet tās ir trakas izmaksas.

Kad braucu uz Ilūksti, ceļa malā ir viena māja ar dārzu. Gar ceļu augsts tūju dzīvžogs un elektriskais gans gar tūjām novilkts.
Bet dabā, pie saviem aplokiem redzu kā stirnas lec pāri elektriskā gana auklai, vai arī izlien pa apakšu.

Nē, elektriskais te neder. Jāvelk kārtīgs sieta žogs. Bet, man teritorija oioioi, kas jāiežogo. Jādomā. Jākrāj nauda  Bet to vajadzību tik daudz... vēl māja jāapmet un jānokrāso, pagalms jānobruģē, pirts jāatjauno, pagrabs... kur visam ņemt līdzekļus??! Nav ne jausmas.

Starp citu-šodien Barikāžu atceres diena! Kā jums ar to? Bijāt? Es baigi gribēju, bet mani nelaida... bija ar krūti barojams bērniņš. Aizbrauca vīrs un tēvs. Bet, ja šodien vajadzētu iet-es ietu!

Barikāžu dienās strādāju Līvānos, skolā. Stundas notika kā parasti. Svarīgākajos un bēdigākajos notikumos sapulcējāmies - bērni un skolotāji klasēs, kurās ir televizors un skatījāmies. Naktīs maiņās gājām sargāt skolu. Pēc grafika. Skolotāji un vecāko klašu audzēkņi. Protams, kuri paši pieteicās. Sargājām skolu no uzbrukuma un logu dauzīšanas. Pastāvēja viedoklis ka vietējā Interfronte var ko pasākt. Bet nekas tāds nenotika. Pilsētā viss bija mierīgi.
Tēvs un brālis brauca uz barikādēm.

tēvs bija.nevienu nebaroju. neietu.
izrādās, Līvānos ir bijis TĀ. interesanti.vajadzēs uzjautāt kolēģēm(-iem).

Barikāžu dienās gan šoferīšus baroju, kuri ar savu tehniku bloķēja salu tiltu, gan Zaķu salā dežurēju kopā ar toreizējo vīru. Tā kā studiju gados bija kara katedra un mūs nopietni gatavoja par medpersonālu kara gadījumam, man pat bija karaklausības apliecība, pieteicos dežurējošajiem mediķiem, ja nu vajag vēl kādu roku pāri. Vēl tagad atceros kā ārsts man pajautāja vai žņaugu liek uz kakla, es atcirtu, ka iebrucējiem noteikti liek. Viņš pasmaidīja un teica pārējiem, ka šī meitene der palīgos.

Lizettt, Maija K. varbūt atceras. Es tolaik biju jauniņā (zem 30 gadiem) pārējie kolēģi bija vecāki gados un pat pensionāri.

Skatījos no 11 stāva, kā pa maskavštrāsi tanki brauc. Aiz muguras man bija 3 mazi bērni ( ceturtais piedzima vēlāk). Bija baisi. Vīrs Zaķusalā bija.
Lai tiem zvēriem tūkstoškārt nāk atpakaļ tas, ko nodara citiem.

Es arī biju svaigi apbērnojusies. Vīrs brauca. Un kaut kā nevienam nebija domu, ka varētu nebraukt, jo vienīgais apgādnieks tik kuplai saimei. 
Bet... šodien, kad darbā no rīta pacēlās jautājums, vai jākarina karogs un kāpēc... godīgi sakot, biju aizmirsusi. Un kaut kā nekad īpaši neesmu to datumu atcerējusies. Bija un izbija. Faktu, jā, to vajag pieminēt. Bet tas arī viss. Dzivoju uz priekšu.