Tur var tikai piekrist, Vidvud😉

Par dienas jautājumu... hmmm... es jau tāpat šobrīd taupu gandrīz uz visu, jo lielās summas aiziet veselības uzlabosanai un zālēm... Uz veikalu eju ar sarakstiņu 1-2 reizes nedēļā, bet kā lai taupa uz mazdeliem un kaķiem... pat suns pieprasa savu kaulu tiesu... pati noraujot uz saldumiem...

Labrīt, meitenes un zēni. 
Šorīt ielikšu dienas tēmu par prokrastināciju. Par reāliem attaisnojumiem un par tādiem- aiz ausīm pievilktiem. Cik tas ir ellē ērti- atrast atrunu savam kūtrumam, neizdarībai. 
Un tātad- vai Tev piemīt prokrastinācija? Un kā Tu ar to sadzīvo, kā veicini vai kā apkaro? 
Noteikumi iepriekšējie 

Labrīt! 
Ja ar to domāts darbu atlikšana uz vēlāku, tad jā... man ir tā, ka ja kaut kas ar pirmo nesanāk... es mēdzu atlikt... un vēlāk atgriezties pie tā paša. Un aiziet. Reizēm vnk ir nepiemērots brīdis, nepiemērots garastāvoklis, ’’no gultas ar kreiso kāju’’..un tā.   Man patīk, ka ir viegli un ātri...  
Kaut kad jau te rakstīju, ka mana vienīgā sliktā īpašība ir nepacietība
Saule spīd, +6, jāiet uz pakomātu pēc kārtējās stādu kastes.

Labrīt sniedziņā! Sirreāla sajūta. Par to prokrastināciju viss atkarīgs no darāmā svarīguma. Neatlieku, ja svarīga darīšana. Ja mazsvarīga, viss var būt.

Nopietni? Jums tur snieg?

Nedari šodien to ko var atlikt uz rītdienu, jo varbūt vispār vairs nebūs jādara.
Līdz šim man lieliski darbojas.

Sol, īsu brīdi sniga, nu jau vairs nē.

Jā, Stikabika, rītdiena var arī nepienākt!

Solaris.
Jā, arī tas aspekts. Doma par to kā pavadīt iespējamo pēdējo dienu dzīvē.

" ..tā diena atnāks pati, ko mēs negaidām.." (c)

Jopcik popcik, kāds dubaks ārā. It kā saule, bet nu tas vējššš. Dabūju uzmaukt cepuri, rokas kabatās, jo citādi salst. Cimdi jau kaut kur patālāk noglabāti... Gribēju iet uz jūru, bet pārdomāju, sapirkos našķus un mudīgi mājās, jāsameklē kāds seriāls, un jāpasēž uz muguras. Reizēm var arīnekonedarīt!

O jā, mēdzu prokrastinēt, jeb slinkot, atlikt uz pēdējo brīdi..tas brīžiem nav labi, jo darot pēdējā brīdī laika trūkuma dēļ nesanāk tik labi, kā biju iedomājusies..par to pārmetumi pašai sev..bet ir reizes, kad ideja izkristalizējas laika gaitā vēl labākz, nekā sākotnēji..tā kā koks ar diviem galiem sanāk.

Jā, slinkums un vēlme  novilkt līdz pēdējam- tā ir arī man piemītoša opcija. Un tad pēdējā brīdī- nu tik ķers un grābs.. Pāris  reizes dzīvē tas varēja gana bēdīgi beigties, bet vai tad tā uzreiz kaut ko iemācīsies.. tak ne. Bet, savukārt, ja darāmais ir interesants- tad gan viss itin viegli notiek.

Visādi gadās man arī. Zinu, ka tad, kad nav iekāriena, darīt nevajag. Jo tad var salaist tik daudz kasjaku, ka pēc tam grūti izrullēt. Bet tā, ka galīgi nav iekāriena uz tiešo darbu man ir reti. Jo man patīk tas, ko daru. Par visādiem "otrās maiņas" darbiņiem runājot, sevi iegrožoju. Nospraužu izdarāmu mērķi un tad atalgoju ar atpūtu, izklaidi. 
Bet jā, reizēm jūtās, ka vecums nav tālu. Plāni kā Napoleonam, bet paliek nepaveikti.

Jaa... Atlikt to, ko negribas.. Nu ļoti negribas darīt... sanāk... februārī atvedu no darba kaudzi darba papīru, kurus jā pāršķiro, jo zināju, ka vairāk savā kabinetā neatgriezīšos, bet tā negribējās iesākt, ka vēl joprojām kaudzīte stāv un gaida iedvesmu... Vēl nepatīk gludināt... nekad nav paticis... Tā nu savācās milzu kaudze, kamēr galīgi vajadzība piespiež... Ai... daudz tādu atliktu darbiņu sanāk... vēl... bieži atlieku kādu nepatīkamu sarunu... zinu, ka jāizrunājas, jātiek skaidrībā, bet... tā negribas..

Šovakar vēl prokrastinēšu un rīt no rīta izdarīšu )))

Nu jau kādu laiku manā repertuārā ir Ziedoņa dzejolis "Sliņķa dziesma". 
Eh! Nedariet to šodien, ko padarīt var rīt (... )
Bet, ja par dzīves prozu, tad gribi vai negribi, ir lietas kas ir jāizdara. Versijas atalgošanas metode ir laba. Par to parasti runā dažādos semināros.

Labsrīts!
Koši saulains, bet kur dzestrs rīts. Salna par laimi gājusi secen. Viss zaļš un viss dzīvs. 
Re, ku Beatas pēdējais teikums par semināriem. Uz šī varam būvēt dienas jautājumu un parunāt par lielu popularitāti ieguvušiem "pareizi dzīvot" mācītājiem, par koučiem, par retrītiem, par šīm lietām. Kā jums ar visu šo?

Čau, labrīt! Man šķērmi metas no visiem šitiem semināriem un līderisma
 skolām, kivām... utt. Izvairos kā vien māku. Un labi dzīvoju bez visām šitām ieviestām muļķībām. Jo labs lektors ir retums. Burvīgs rīts!