Halllo!!! Dzīvi?

Labs rīts!
Dzīvi, dzīvi..un veseli..un priecīgi!
Sniega daudz, bet taciņas iztīrītas, gan uz šķūni, gan garāžu, gan pagrabu, ..pat uz šūpolēm  notrausu sniegu un izšūpojos! Bērnišķīgi? Varbūt! Bet labāk būt drusku bērnišķīgam, nekā vecišķam gaudotājam! 
Cilvēki vispār tādi dīvaini palikuši: mīksti, jēli, neizturīgi... izvirtuši. It kā nekad ziemu nebūtu piedzīvojuši...

Gluži manas domas, sol! Lieliska ziemas diena. Slēpot, slidot, un visādi citādi baudīt ziemu! Viss notiek tā, kā tam jānotiek - ziemā jāizsalst visādiem mošķiem, bet brīvdienās jābauda aktīva vai pasīva atpūta, kā nu kuram tīk. Labdieniņ, jaukie!
(manam bērnam patreiz +40 aiz loga. Užas, labāk ziemā)

Vakar no pl 14 līdz 18 ņēmos ap dīķa ūdens sūkņiem, ar ko pa šlangām sūknē govīm ūdeni. Viens sūknis iesala un nepumpē, otram bija ālinģis jauns jācērt, citas šlangas jāpiemeklē. Tā pa putenī vien dzīvojos. Šodien nevar no mājas izbraukt. Viss ceļš ciet. Greideris esot salūzis kaut kur tālā nostūrī un tur arī palicis.
Lieliska ziemas diena. Līdz padusēm sniegā.

... tas tagad skanēs skarbi, bet... manuprāt, ko nevar celt, to nevar nest. viena pati sieviete(lai arī ar znota un meitas palīdzību) nav vilcējs.jo šī patiešām ir lieliska ziemas diena.jā jā, man to viegli teikt, sēžot dzīvoklī un ne mirkli nedomājot, ā radīsies siltums un ūdens... visu cieņu, labrenci, tavam darbam, bet... nu jā... bet.

Dzīve ir tāda kāda ir un vienā mirklī izmainīt nevar, jo daudz ir bijis līdz šim. Viss pārāk sarežģīti.
Labrītinj.
Pa logu uz dārzu skatoties izskatās skaisti. Ir labi ka mājas priekšā sniegu kāds ir notirijis. Tad nu jāiet ārā lūkoties, vai sniegpārslas krīt pareizi un vai vējam pareizais virziens.
Labi dienu visiem!

Dzīve ir tāda kāda ir un vienā mirklī izmainīt nevar, jo daudz ir bijis līdz šim. Viss pārāk sarežģīti.(c)
neapstrīdu, tāpēc jācenšas  vienkāršot. (ak jel, un to saku es, kas katrā sū... saskata problēmu :) )
ar atlaidi nopirku pistācijas.aiziet pa pirmo.un mango žāvētais.un kafija. un veikalniece man pārdeva dikti gaļīgas ribiņas.vot.

Mums katram savi darbi. Brālis baro lopus, znots tīra kūti no sūdiem, nes malku, kur krāsnis, baro un pieskata bebi, kad meitai citi darbi.
Vakar gāja kā pa elli, tāpēc es viena pa putenī ņēmos. Brālis knapi atbrauca no savas mājas, ar lāpstu vajadzēja rakties. Pabaroja lopus un veda meitu uz veikalu. Tad jau vairs nevarēja no mājas tikt ārā. Mašīna nogrima sniegā. Tad viņi ņēma traktoru, vilka mašīnu ārā. Tad ar traktoru pabraukāja pēdas, kā atbrauca no veikala, tad atkal knapi iebrauca. Atkal ar traktoru pabraukāja, patīrīja. Brālis savu mašīnu atstāja pie mums un meita veda viņu uz mājām. Tas ir, veda cik tālu varēja aizvest. 2km vēl viņam nācās iet kājām uz mājām. Meita ar mašīnu vēl iebrauca sētā. Un tad mēs apsnigām ka ne šurpu ne turpu.
Šodien, tā kā nav cerību uz greideri, traktoram pielika sniega lāpstu un iztīrīja kādu strīpu, lai var tikt no mājas laukā. Brālis no rīta pie mums atbrida kājām 5 km. Pagasta ceļi vēl joprojām nav tirīti. Tikai lielais ceļš.

Traki, Labrenci. Bet vispār-ir ziema ārā. Kādreiz tā vien bija, vnk mēs pēdējos gados esam aizmirsuši-kā tas ir. 
Bet, es ar Tevi vietām nemainītos, tas arī fakts. Man līdz šosejai 100m, varu kaut ar lāpstu izraties.
Vāru skābkāpostzupu. Lielo katlu.
Vakarā atkal ’’pārdziedi mani’’ jāskatās.

Šodien jau puslīdz normāli. Traki būtu, ja no rīta viss iztīritais celiņš atkal būtu ciet.
Kaut ko mainīt.. Gribētu gan, tāpēc nopirku loterijas biļeti. Kasīju, kasīju . Nebija miljons. Vispār nekā nebija. 😭

Katrai maizei sava garoziņa. Cieta. Bet visgaršīgākā. Es arī ne ar vienu vietām nemainītos. Jo mana vieta te, un tā mana īstā vieta Kaut šorīt arī gāja traki. Bet tagad varu ar smaidu un humoru atcerēties un stāstīt. Šodien bija darba diena. Un sarunājām septiņos sākt, lai ātrāk mājās. Un redzot jau vakarā to vilcēju, pūtēju, drāzēju un puteņotāju, miera nebija, visu nakti cauru miegu. Jo darbā būt šodien bija dikti svarīgi un vajadzīgi. Tad nu ap četriem cēlos un gāju ar lāpstu uz rīta vingrošanu. Mēģināju arī to nobildēt, kas pagalmā darījās, tikai tumsā, vējā un putenī kāda tur kvalitāte.  Rakos, rakos, bet pietika prāta auto nekustināt. Kolēģis atbrauca pakaļ, iebraukāja kādu nebūt sliedi. Ko protams pa dienu atkal aizvilka ciet ar uzviju. Bet tagad pēcpusdienā- Tavu laimi- greideris bija izstūmis piebraucamo ceļu, puiks atbraucis un abi ar suni bija izšķūrejuši visas taciņas. Otrs puiks salaboja ārdurvju rokturi. Jā, tas arī vēl piedevām salūza. Nu lūk. Tagad man tēja, karamelizētas mandeles un jāgaida Pārdziedi mani. Oi. Filma par Paulu esot bijusi. To jānoskatās.
Un tik un tā īsta ziema ir kudī foršāk par slapjdraņķi un dubļiem.

varbūt otru biļeti nopērc?
es bērnībā, kad pie vecvecākiem dzīvoju, ziemas naktīs "gāju uz spaiņa", u’dens pumpis regulāri aizsala, tāpēc vispirms vajadzēja ieliet karstu ūdeni un tad no visa spēka pumpēt.bija jāšķūrē pagalms un jābaro cūkas.
p.s. arī man miljons nav nokasījies.

Nu, tagad jau citi laiki. Man arī ir mājās centrālapkure, duša, tualetes pods kā dzivokļos. Siltais ūdens vienmēr, kad krāsns iekurta. Pie tam nav jāmaksā ne par ūdeni, ne apkuri. Tikai malka jāsagādā.

Labrenci..tik skaisti jau nu nav, ūdeni augšā uzvelk sūknis, un tam vajag elektrību-un tā maksā kaut ko. Un malka krāsnij arī gluži par velti nav. Tāpat karsto ūdeni radiatoros pumpē cits sūknis, kas atkal uz elektrību iet.

Par to loteriju-
Ko Tu darītu, ja patiešām laimētu miljonu? 
Jautājums visiem!

Miljons. Kaut ko ziedoti baznīcai, kādu daļu iedotu meitai. Un iekārtotos uz dzīvi mazā mājiņā viena pati. Nekādu govju, nekādas vecāku aprūpes 24/7. Tur pie viņiem varētu ņemt kopēju. Nu jau viņiem ir vienalga, kas viņus apkopj.
Visas dienas būtu brīvdienas. Jo man nav bijušas brīvdienas jau kādus 20 gadus. Tās dienas, kas bija brīvas var uz 10 pirkstiem saskaitīt.
Mazdēliņš ar varētu dzīvot pie manis, kad tik vēlētos.
Šodien mūsu ciemā bija bēres. Sieviete, 64 gadi. Ātrs vēzis un letāls iznākums. Bet viņa visus šos gadus sabiedrisko dzīvoja. Pulciņi, kolektīvā nūjošana, vingrošana, ekskursijas, talkas. Vārdi sakot visur piedalījas. Sabiedriskā bija. Man 61. Un nekur nepiedalos, nevaru iziet no mājas, jo darbi, vecāki. Taisni brīnums ka neesmu noķērusi depresiju.

Es tā padomāju, ko es darītu?!
Laikam aizietu no darba, ..un dzīvotu tikai sev.  Ceļotu... ieguldītu īpašumā, savestu visu kārtībā, pirti atjaunotu, dīķi izraktu, dārzu uztaisītu par pasaku..  Tas miljons jau nemaz tik daudz nav-priekš šiem laikiem. Vēl gadus 10 atpakaļ tā būtu liela nauda, bet tagad... valsts jau vēl nodokļus atvilktu.

Nezinu par miljonu, bet sev blociņā, kā katru gadu, mazo mērķu sarakstiņu taisu. Otrais no mērķiem ir- šogad nepirkt nevienas sēklas un nevienus stādus. Pagaidām ieraksti ir kādi deviņi vai desmit. Un jā, teātris, īsts teātris tur ir ierakstīts. Nopirkt kādu skaistu, gaumīgu un vērtīgu rotaslietu, tur ir ierakstīts. Vēl jau turpinu sapņot.

HA-HA-HA... un vēlreiz HA

Vispār izklausīsies vīzdegunīgi, bet nemaz tik daudz tas miljons nav.Bet, tas nenozīmē, ka nav vēlme pie šamā tikt.Un, jā, es arī bišķi divām baznīcām-Cēsu sv.Jāņa un Raunas, tad dzīvniekiem, vienai feinai vetārstei lai viņa var līdzēt ar savām zināšanām neturīgo, arī bezsaimnieka dzīvniekiem, un, protams sev kaut ko un saviem daźiem radiem un pāris draugiem un vienam bomzītim.Bet, tā kā es un mana draudzene, esam ļoti labi cilvēki, tad lielais augšas boss mums pārbaudījumu ar lielu naudu un lielu varu neliek izturēt😆🤣Mēs pat bijām ar mieru atteikties no varas, bet nekā... 😉😆